28. Marts 2006

• 28.3.06 14:01
• Visu dienu nenormāli, nu nenormāli sāp galva. Iedzēru 2 irfenus un pat nolikos gulēt, stundu nogulēju kādā nesaprotamā miegā, pamodos, uzpīpēju - sāp atkal.
  
  Un vēl. Es nekad, cik vien sevi atceros, jau no bērnības, nekad, nekad neesmu domājusi par nākotni kā par ko tādu, kas sola skaistu piepildīšanos un brīnišķīgus notikumus. Vienmēr tikai kā par ko neizzināmu un līdz ar to bīstamu. Jo nākotnes slēpto briesmīgo iespēju skaits ir neierobežots (neļaut vaļu fantāzijai!), bet labo iespēju... nu, cik tad to ir? Neiedzīvoties ļaunā slimībā, nepieredzēt varmācību un bezspēcību varmācības priekšā, neciest dabas katastrofā vai titānika bojāejā. Piedzērušam nenoslīkt upē. Nenomirt nabagmājā. Nepieredzēt, ka kaut kas no minētā notiek ar teviem bērniem.
• 10 rakstapiebildīšu