13. Marts 2006

• 13.3.06 08:09
• kā man apnicis tas putenis, nevaru.
• 1 rakstapiebildīšu

• 13.3.06 08:10
• un šiem tur, kalnā, vakar esot bijis mīnuss 19. un tā taču nav nekāda zviedrija, nekāds polārais loks - itālija! visi vietējie esot aizmukuši ājās, tikai tie nabadziņi, kuri atbraukuši no tālām zemēm, apzinīgi turējušies līdz galam.
• 0 rakstapiebildīšu

• 13.3.06 12:13
• vaimandieniņ, vaimandieniņ, cik viss ir šausmīgi sarežģīti un bailīgi.
• 5 rakstapiebildīšu

• 13.3.06 13:30
• atceraties, es rakstīju, ka neesmu raudājusi kādus divus gadus. nu, par laimi, spējas raudāt ir atgriezušās.
  tikai raudu es diemžēl par kaut kādiem sūdiem. projektiem, līgumiem.
• 9 rakstapiebildīšu

• 13.3.06 16:56
• smiekli un asaras.
  saņēmu ģeniālu veca, uzticama drauga komentāru līgumam, ko man piedāvā
  vieni celtnieki. nevar teikt, ka kļuva vieglāk, bet jautri gan, smējos
  no sirds. nuja, tad jau tomēr arī vieglāk kļuva. paskatoties uz to visu
  ar viņa acīm. un padomājot - tā taču arī jāskatās. taisnu muguru,
  smaidot, nevis atbildībā un kreņķī savilktu kupri.
  
  Tālāk citāts:
  
  Līgums ir interesanti konstruēts. Līdzīgi būtu, ja līgumā par grāmatas
  sarakstīšanu  tiktu teikts, ka autors, lietojot gramatikas likumus,
  vairāka tipa pildspalvas, rakstāmmašīnu, datoru, piemērojot latīņu
  burtus, pieturzīmes, atstarpes, bet neaprobežojoties ar tiem; sēdēs
  apsildītā istabā pie rakstāmgalda (skats pa logu uz bērzu birzīti),
  krēsls ar atzveltni, un laikā, kas nav īsti definējams, radīs tekstu.
  Nevar zināt, vai grāmatu, romānu, stāstu. Cik maksās? Tad jau beigās
  redzēs. Līgumā ne vārda nav teikts, vai rekonstrēs māju, vai būvēs jaunu.
  Nē- ņems strādniekus, vadīs, kontrolēs, organizēs,apsargās utt. Pēc
  pieredzes nosauks aptuvenu ciparu.
• 10 rakstapiebildīšu