12. Marts 2006

• 12.3.06 00:21
• viņam ir laiks skatīties pa logu, doties lēnās pastaigās, vērot cilvēkus, putnus un kokus, lasīt grāmatas un lasīto pārdomāt, pārdomas pierakstīt. tie ir divi pilnīgi dažādi laika ātrumi, kuros mēs dzīvojam. kaut kā sāpīgi apzināties to milzīgo dzīves veida, dzīves tempa un līdz ar to visu sajūtu un domu atšķirību, kurā mēs tagad dzīvojam. tais pašos sešos mēnešos, ko mums abiem it kā vienādi nomēra kalendārs, viņam tur un man te, viņš garīgi nodzīvos daudz ilgāku laiku. sevi audzējot. es ilgāku nodzīvošu fiziski,- skrienot, stresojot, steidzoties un nekad neko nepaspējot. sevi ārdot.
• 1 rakstapiebildīšu