25. Februāris 2006

• 25.2.06 07:22
• pilnīgi tas iekšējais pulkstenis sabojājies - jau nedēļa riņķī kopš atgriešanās, bet es vēl arvien mostos ap pieciem, nu nevaru vairs izturēt, šausmas, izskatos pēc vampīra, acis sarkanas, ģīmis pelēks, rumpis nekoordinēti darbojas, smadzenes visu laiku snauž.
• 0 rakstapiebildīšu

• 25.2.06 11:19
• nav tik traki ar to agro celšanos. septiņos sāku krāmēt ķēķi un jau gandrīz ezmu beigusi. ķeros pie istabas. nav nekā patīkamāka, kā mest ārā visādus sūdeļus, kas kādreiz nesaprotamu iemeslu dēļ likušies glabājami.
  (atvilknes, skapīši, brrr. tas nākamai reizei. es tik to fasādi, ciemiņiem redzamo)
• 2 rakstapiebildīšu

• 25.2.06 16:20
• ziniet, tagad uz kādu brīdi ir atpūta acīm. briesmīgi jau nekārtīgs bija viss. jāmēģina bišķi sevi disciplinēt.
  (bet to nekārtību, kas ieviešas skapjos un atvilknēs, es vēlreiz saku, to nav iespējams novērst. tā ir stihija.)
  
  un ko nu? jāpaēd un jāiet gulēt.
• 3 rakstapiebildīšu