21. Maijs 2005

• 21.5.05 10:26
• Ai, nu labi. Jābrauc.
  Antū jau no paša rīta rāda, kā mes kāpsim lidmašīna: titā te, titā te.
  Kā lidosim? - viņš nometas augšupēdu uz muguras un vicina gaisā kājas, rokas.
  
  Vakar man bija skumji. Nez kāpec iedomājos: vai es esmu vajadzīga tik pat daudz cilvēkiem, cik daudzi ir vajadzīgi man? Un pat ja esmu, tad - vai tie ir tie paši cilvēki?
  
  Bet, galu galā, tam nav nekādas nozīmes. Par dažiem es zinu. Un tas ir daudz.
  
  Atā, arevuār-rezervuār.
• 5 rakstapiebildīšu