29. Marts 2005

• 29.3.05 17:42
• Skolas pagrabā man vajadzēja spaini, bet tur bija sliktais spaiņu glabātājs, kurš tīkoja mani noslepkavot, mazas meitenītes, kuras tikai izlikās dzīvas un viens labsirdīgs, ducīgs skolotājs, kurš, neko ļaunu nenojaušot, atstāja mūs vienus. Es biju paņēmusi līdzi nelaiķi Grietu, bet viņa, ne tik liktenīgi stulba kā Dzuba, bet tikpat liktenīgi labsirdīga, tikai luncinājās tam spaiņu glabātājam apkārt.
  -Dod man vienu no šiem spaiņiem, - es teicu,- un es iešu.
  Bet viņš nedeva, lika doties pakaļ spainim uz pašu attālo, tumšo koridora galu. Es nezinu, kā tas beidzās.
  Pirms tam es plānoju apstādīt un apzaļumot sarkanu ķieģeļu pagalmu zem saviem logiem, viss jau bija izdomāts, kad apjautu, ka tāda pagalma nevmaz nav.
  
  Slimnīcā es šodien ātri tiku cauri - jau 7.30 tur, jau 14.00 mājās, čik-čik un gatavs.
  Bet man nav labs garastāvoklis un jūs gandrīz visi man riebjaties. Es nesaku "visi" tikai tāpēc, ka visus es nemaz nelasu, un būtu netaisnīgi kaut ko tādu teikt par viņiem.
  
  Protams, es arī esmu pretīga, pie tam elles mātīte.
  
  Tā, maskas ir nomestas.
• 8 rakstapiebildīšu

• 29.3.05 20:49
• Bet tas ir interesanti (lasot amēliju, ienāca prātā), - mana mamma arī, piemēram, pat sieviešu starpā sarunājoties, vienmēr pieklusina balsi pie tādiem vārdiem kā dzemde, klimakss, mēnešreizes. Es domāju, viņa nekad mūžā nav izrunājusi vārdus vagīna vai loceklis. Un tā pielusinātā balss ar vienlaicīgu sazvērniecisku skatīšanos acīs, visu to lietu padara tādu kā neķītru:)
• 23 rakstapiebildīšu