30. Oktobris 2004

• 30.10.04 09:46
• Jums tā nemēdz būt? Kad nav nekā slikta, nekā būtiski slikta jau nav, patiesībā viss ir labi, tad notiek kas neparedzēts, kāds nepatīkams sīkums izsit no sliedēm, un vairs ne tas sīkums, pēkšņi visas pasaules skumjas, visas sliktās domas sakrīt virsū, un vienā pašā īsā laika nogrieznītī, tik īsā, ka tādā pat vienu teikumu noformulēt nebūtu laika, tu sajūti šausmas un izmisumu par visu, par... es pat nezinu, par lietu kārtību vai, drīzāk, nekārtību, par savu nevarību, par to, ka pāri pusmūžam vēl pieaudzis neesi. - Un visus top žēl, gan sevi, gan citus...par ko žēl? Ka nomirsim visi, ka veci paliksim, ka viens otram vienmēr kaut kā pāri nodarām, gribot vai negribot, ka dzīvojam kaut kā nepareizi, ka citādi dzīvot nemākam?
  Tā man vakar vakarā bija. Šodien it kā jau pāri, vēl ne pavisam, bet tomēr.
  Kas tas ir?
  Nē, neatbidiet, es atbildi negaidu.
• 3 rakstapiebildīšu

• 30.10.04 09:58
• Un, galu galā, šodien zilas debesis vietām ieraugāmas, pirmo reizi pēc trīs dienām.
• 0 rakstapiebildīšu