14. Oktobris 2004

• 14.10.04 21:45
• Visa tā nedēļa kā sapnis. Slmībā laiks izmainās. Visļaunākais, ka maz atceros. Tā kā filma ik pa bīdim būtu trūkusi. Jā, ar grūtībam pat vakardienu varu atsaukt atmiņā. Tādā ziņā tiešām manam vīrusam tiešām bija tādas kā saindēšanās pazīmes.
  Bet nu jau ir gandrīz gandrīz labi. Nu gandrīz. Tomēr, pazīstot šito viltnieku, nesolu sev, ka jau rīt būšu vesela. Būšu gandrīz pavisam, un arī labi. Bet sestdien no rīta, jau septiņos, jāceļas gaisā. Prom uz divām nedēļām. Jāteic - bez nožēlas, ar prieku, tikai drusku raizējoties par puiku, kurš še paliks.
• 3 rakstapiebildīšu