18. Augusts 2004

• 18.8.04 10:00
• Ar miega zālēm uz rievainā spilvena guļot, dabūju grābekli uz sejas, reāls grābeklis, vai arī naktī esmu cietusi ķīmiskās rūpnīcas eksplozijā, toties neviena sapņa, neviena sapņa, un šorīt nav arī vispasaules skumju, dzīvojam tālāk, kā nu ir, tā ir, tomēr tām skumjām kaut kur jau jāpaliek, maitas, nevar bez cilvēka, pārlīdušas pie Pogas, - Poga sāk raudāt, klausoties Kaupera dziesmu. Nekas, Poga ir stiprāka, lai nu cīnās, aizvedīs piektdien uz Rīgu un uzkratīs pirmajam satiktajam, vot tā.
  
  Visi domājam par 4bez5, vai kā viņu tur, lai viņam ceļš sevi atklāj.
• 9 rakstapiebildīšu

• 18.8.04 11:45
• šodien tikai maigas, mīlošas skumjas
  
  Dievam dienu netrūkst - neminēšu, kurš to ierakstīja Cibā, tas jau tāds visiem zināms tautas teiciens
  
  Dievam dienu netrūkst
  un katra citāda
• 0 rakstapiebildīšu