14. Jūlijs 2004

• 14.7.04 10:11
• Tagad ir tā. Diena pelēka un skumjas nedrīkst aizgaiņāt ar cigareti. Vēl 45 minūtes un tad varbūt būs vieglāk. Ķīniešu adatiņas. Pirkstu galos. Kur sāp. Varbūt palīdz labāk kā neizmēģinātās žiletes.
  Ai, nu vienkārši pret visu, pret pīpēšanu arī pie viena.
  Tu vismaz zini, ka kaut ko dari sevis labā. Kaut ko. Mēģini izdzīvot, teiksim. Jo smēķēšna taču nogalina. Nu lūk. Nekas cits laikam nenogalina.
• 3 rakstapiebildīšu

• nomods-sapnis-nomods
• 14.7.04 10:18
• Es pamodos, atvēru acis un skatījos tev acīs, tu laikam pamodies vienlaicīgi ar mani, ak jā, mūs uzcēla modinātājs.
  Tad es aizmigu un redzēju sapnī, ka skatos tev acīs.
  Tad pamodos, skatījos tev acīs un sapratu, ka pirmīt esmu sapņojusi.
  To bija grūti pamanīt, to robežu starp sapni un īstenību, tikai tāda maza fokusa nobīde, tidinn, kā slikti samontētā filmā.
• 1 rakstapiebildīšu

• 14.7.04 12:04
• Pa desmit katrā ausī, trīs pierē virs uzacīm, trīs katrā plaukstā, pa vienai kāju lielos, pa divām katrā pēdā. Tas šodien.
  Un ārā vēss palicis.
• 18 rakstapiebildīšu

• 14.7.04 12:59
• Neviens jau nezina, ko īsti tas nozīmē: "būs labi".
  Bet būs labi.
  Būs labi.
  Būs taču.
• 9 rakstapiebildīšu