1. Jūlijs 2004

• 1.7.04 10:33
• Lietus, lietus, lietus.
  Interesants ieraksts, vai ne?
• 16 rakstapiebildīšu

• sapņi
• 1.7.04 11:35
• Punkts lūdza, lai es kaut ko pastāstot.
  Nu labi.
  Es mēģināšu.
  Es mēģināšu pastāstīt, kā jūtas cilvēks starp divām dzīvēm. Ziniet, tas ir tā, it kā vienu viņš redzētu sapnī. Reizēm liekas, ka sapnis ir tā, kurā tu esi viens, norūpējies, pienākumu un atbildības, neziņas un šaubu mocīts. Šajā dzīvē viņš dzīvo tikai šo dienu. Nē, nu protams, - es nedomāju, teiksim, pirmdienu, otrdienu vai trešdienu. Es domāju tagadni bez jebkādas nākotnes vīzijas. Šaipus smaga un netīra priekškara, aiz kura ieskatīties negribas. Un nevajag. Pat tikai mēģinājums šim priekškaram pieskarties saceļ gaisā milzīgu putekļu mākoni,kurā rēgojas tumši un biedīgi silueti. Labāk neredzēt, nepieskarties. Un arī neatcerēties, nedomāt par to otru dzīvi, to, kura redzēta sapnī. Jo sapnis jau ir tikai sapnis, dienā vai naktī. Un dzīve ir dzīve, un par savējo tu nemaz nevari sūdzēties. Tāda viņa ir. (Mana mammīte aizvakar man pa telefonu teica, gandrīz raudot: meit, nevarēju visu nakti gulēt, nu kāpēc tev tāds nelaimīgs liktenis... un es viņu norāju, un pēc tam smējos, un atbildēju, ka esmu laimīga, jā, -jo es taču esmu laimīga, patiešām, un liktenis man arī ir laimīgs, tik daudz kā ir bijis, ka visu nemaz atcerēties nevar, un viss, kas bijis, gan labais, gan sliktais, ir tik ārkārtīgi vērtīgs).
  
  Un tad citreiz viss apgriežas otrādi, un nosapņota liekas tā otrā, tā pelēkā. Tu dzīvo spilgti un krāsaini, dzīvo ar kādu kopā, tiesa - nekur nepazūd pienākums un atbildība, ikdienas rūpes un darbi, taču dienas un naktis caurstrāvo siltums un gaisma. Miers un drošība. Kā garlaicīgs, nesakarīgs un saraustīts sapnis liekas tā iepriekšējā dzīve, un to sapni tu mēģini aizmirst un neatcerēties, jo sapnis jau ir tikai sapnis, dienā vai naktī, bet dzīve ir dzīve. Te un tagad. Un tā ir skaista. Un tu neskaties uz to pusi, kur tas priekškars, tu izliecies, ka viņa nemaz nav. Tev izdodas.
  
  Kad abas šīs dzīves strauji nomaina viena otru, sāk reibt galva, kā karuselī. Es nekad neesmu cietusi karuseļus. Man vienmēr tajos ir ticis slikti. Apkārtne izplūst krāsu švīkās, krāsas sajaucas, un, kā zināms, sajaucoties visām krāsām, vienmēr iznāk tikai viena - netīri pelēka.
  
  Tas ir tas - priekškars. Te, tagad, starp divām dzīvēm. Šodien.
• 7 rakstapiebildīšu

• 1.7.04 12:39
• Un tagad es iešu apgriezt nagus un ragus. Un uzkrāsot skropastas un uzacis. Tā arī ir dzīve. Tikai jānopērk kāda grāmata pa ceļam, es zinu, kura.
• 3 rakstapiebildīšu

• 1.7.04 19:37
• Ko, ellē, nozīmē būt stipram, pasaktiet jūs man! (es pēdējā laikā to vien dzirdu, ka esot stipra)
  -neļauties?
  -ļauties?
  -domāt?
  -nedomāt?
  -nejust?
  -just, sāpēt, pārvarēt?
  -gaidīt?
  -negaidīt?
  -nebaidīties?
  -necerēt?
  -izbeigt?
  -turpināt?
  -saudzēt?
  -nežēlot?
  -aprakt?
  -sašņorēt?
  -
  -
  -
  Un ko nozīmē būt godīgam, ko a?
• 32 rakstapiebildīšu

• 1.7.04 23:48
• esmu kāpostgalva
• 14 rakstapiebildīšu