29. Aprīlis 2004

• 29.4.04 13:15
• Sapņu ķērājs darbojas nevainojami - neko neredzēju. Tikai pirms aizmigšanas ilgi runājās mazie cilvēciņi manā galvā. Un visu laiku par to pašu.
• 5 rakstapiebildīšu

• 29.4.04 14:34
• Visu dienu kaut ko daru, bet ir nelabas aizdomas, ka tas, ko daru, nav tas, kas jādara. Tagad, piemēram, skrienu pirkt vīnu un puķes. Pasākumam, kurš man bijis nebijis.
  Pie tam ārā auksts pēc suņa. Lai gan pēc suņa vajadzētu būt karstam. Auksts suns ir beigts suns. Nesaprotu, kur tik aplami izteicieni rodas.
  Satikos ar MV skolotāju. Mainījusi taktiku, slavēja MV. Bet matemātikas kontroldarbā tik un tā nesekmīga atzīme. Viņš visu saprot (tā saka skolotāja, un es arī redzu), bet šausmīgi lēni strādā un nekad nepaspēj visu uzrakstīt.
  Oma viņam jautājusi: vai tad nepaliksi uz otru gadu, vai vasaras darbu nebūs?
  Uz ko šis pikti atmetis: es jau neesmu nekāds gaišreģis.
  
  Vai man dieniņ, ar katru brīdi es rakstu garlaicīgāk. Drīz sākšu uzskaitīt, ko apēdu pusdienās.
  Starp citu, neko vēl neesmu apēdusi, arī brokastīs ne, un nespīd ar. Tā ka vispār nebūs, par ko rakstīt.
• 4 rakstapiebildīšu