9. Marts 2004

• 9.3.04 12:04
• Kāpēc jājūtas slimam un vēl jātēlo veselu tik skaistā dienā?
  
  Kur tie labie laiki, kad slims būdams, varēji gulēt gultā, skatīties pa logu, lasīt grāmatiņas, laiku pa laikam aizmigt, izbaudīt savu temperatūru, aptaustot karsto ķermeni, un ik pa brīdim pasaukt: mammmū, atnes man šito te, lūdzu!
• 5 rakstapiebildīšu

• specdiēta ar māgas vīrusu slima cilvēkam
• 9.3.04 17:12
• B.v. apžēlojās un, nesdams paiku slimajam puikam, apvaicājās, vai arī man ko nevajag:
  -Varbūt kādus vieglus salātiiņus, - es nopīkstēju. - Un, atcerēdamās, ka puikam tiks nests no macDonalda, jo no dajebkā cita viņš atteicās, pēkšņi iedomājos, ka macNuggeti laikam ir tādi mīksti, sulīgi, balti un viegli sagremojami kumosiņi kā reklāmās rāda.
  - Un kādu macNuggetu, - es piebildu.
  Pamodos un atradu virtuvē:
  -nesagremojamus svaigu dārzeņu salātus eļļā (rupji rīvēti burkāni, redīsi, svaigi kāposti un vēl kaut kas bezgaršīgs bet ļoti ciets, ar dažādām sēkliņām)
  -skābētu (!) kāpostu salātus
  -baltās un sarkanās pupas (!), vārītas
  -6 macNuggetus, sīkstus un aukstus.
  
  Jau vesela cilvēka kuņģim tas būtu pārbaudījums.
  Pusmiegā un badā pēc vairāk kā 24 stundu neēšanas nolocīju to visu mechāniskā vienaldzībā.
  Tagad atliek tikai ieklausīties organismā.
  Vispār, kas tur ko klausīties, sāpes jau sākās.
• 28 rakstapiebildīšu