4. Marts 2004

• 4.3.04 12:40
• Stunda DC ar Pogu. Sarunas par dzīves jēgu, atbildību, mākslu, tikumību un laimi. Daži nepamatoti uzbraucieni viens-otrai un izlīgšana (kā vienmēr).
  
  Pēc tam ienāca prātā jauks citāts no Gruzdova intervijas, tiesa, to teicis nevis Gruzdovs, bet Hemingvejs (kas raksturīgi šai intervijai vispār-visu interesantāko tajā ir teikuši citi).
  Citēšu neprecīzi, jo žurnāla nav pie rokas.
  
  Kad Hemingvejam vaicāts, kas ir tikums, viņš atbildējis: kauns.
  Un paskaidrojis: kad Tu bezjēgā piedzeries, nākamā rītā pamosties ar šaušalīgām paģirām un tev ir kauns - tas tad ir tikums.
  
  Tiem, kas tankā, paskaidroju: tātad tikums ir nevis tas, ko tu dari, bet tas, ko tu par to domā.
• 10 rakstapiebildīšu

• 4.3.04 13:03
• Jau iepriekš atvainojos visiem, kam šodien iekodīšu. Tā teikt, izlūdzos indulgenci.
  Tas viss tikai tāpēc, ka man jāpadara viens darbiņš, ko negribas darīt.
  Un vēl tāpēc, ka man tikko b.v. pārmeta, ka es katru dienu nestāvu pie plīts un negatavoju pusdienas bērnam.
  Man nav laika gatavot, man jādomā par dzīves jēgu, skaidrs?!
• 5 rakstapiebildīšu

• 4.3.04 22:09
• Mīļotā literatūras skolotāja svin savu 70-o dzimšanas dienu. Es esmu uzaicināta, lai nolasītu kādu jauku eseju par skolas laikiem. Kura man, protams vēl jāsacer. Neko jauku es es neatceros, jāatzīst, - neatceros arī neko īpaši nejauku. Vispār neko neatceros. Ja nu vienīgi, kā P sasēja J kurpjušņores zem sola. Vai starpbrīdī P uņ viņa komanda uzmeta J uz skolotājas galda un spīdzināja (kutināja). J bija lādzīgs un ļaunā neņēma. Man jāteic, ka P un viņa komanda arī neizjuta nekādu īpašu naidu vai nicinājumu pret J. Dīvaini, bet tas kaut kā nebija ļauni. Kad J krita ar sasietajām kurpšņorēm, viņš pats smējās tik pat gardi kā pārējie. Lai gan piķis viņu zina, ko tas J juta patiesībā. Es negribētu būt viņa māte.
  Tagad J ir baigais tēviņš un krutais džeks. Remontē automašīnas un brauc gonkās. Pie tam lāga vīrs. P un J vēl tagad ir labi čomi.
  Man liekas, ka šodien skolās viss notiek drusku ļaunāk.
  
  Bet tā eseja, katavumāti. Kas es, - kāds cirka mākslinieks? Taču skolotāja bija mīļa, un viņai tas ir svarīgi. Lai es būtu un nolasītu. Jo viņa vēl atceras, cik pareizus sacerējumus es rakstīju.
  Var smieties, var nesmieties, bet ir jāiet un jādara.
• 7 rakstapiebildīšu