* * *
* * *
* * * - 2. Decembris 2003
2. Decembris 2003
- drausmiigi
- 2.12.03 15:08
- Iestājies tas neprātam (vai ārprātam) līdzīgais stāvoklis, kad manā nabaga galviņā nav nevienas skaidras domas, toties domu daudzums milzīgs, un visas satraucošas, uztraucošas, biedējošas, histēriskas, viena otru pārtrauc, aprauj, klājas virsū, saplūst, izlīst kā eļļa, sadalās kā dzīvsudrabs, sašķīst driskās, lauskās, kristālos, - darbs, ģimene, bērni, ceļojumi, jūtas, pilnīgi neformulējamas sliktas nojautas, sirdsapziņa, asaras, vēl pagaidām uz iekšu, zosāda, drebuļi, sirds.
Es ļoti gribu paslēpties slimnīcā zem segas.
(tikai lai nekas nopietns, tikai lai nekas nopietns)
-
8 rakstapiebildīšu
- 2.12.03 19:50
- Kad ilūziju izspridzinātajā bumbu bedrē guli, apsedzies ar pērnajām lapām, un sūkā šasalušas brūklenes, lai aizdzītu nelabumu no mākslīgo saldinātāju pārdozēšanas, nāk anonymous un karmabanda, un apber tevi ar dzejas betona klučiem.
-
2 rakstapiebildīšu
- 2.12.03 20:04
- Es raudāju tā, ka zeme drebēja.
Es raudāju tā, ka Dievs mani sadzirdēja.
Meža Vecis, pagājušās nakts dzejoļa fragments.
-
3 rakstapiebildīšu
- 2.12.03 20:07
- Ap pazīstamiem un radiem,
Ap katru - liels tas vai mazs -
Tek mani meli jau gadiem
Kā apaļas paipalas.
Lai mani samin kā vārgos?
Lai manī ikviens var kost?
Nē, melu dzeltenos svārkos
Tad labāk es ietērpjos.
Visapkārt melus es kaisu,
Un viegli un daiļi tie ir -
Ar tiem es aizberu plaisu,
Kas mani no ļaudīm šķir.
Tos saku droši un skaļi,
Jo patīk ikvienam tie -
Un viz kā tirkīzi zaļi,
Kā topāzi dzeltenie.
Bet brīžam kā bērnā pēc mātes
Pēc patiesā sauc manī viss -
Tad meli sūrst it kā vātis
Un deg it kā ugunis.
(Ēriks Ādamsons)
-
2 rakstapiebildīšu
- 2.12.03 21:55
- Pa Krievijas 1.kanālu šovakar ejot labs (it kā) Kanādiešu psiholoģiskais trilleris "Hiperkubs". Plkst. 00.20.
A kas to zina, vai labs. Informācijas avots vidēji uzticams. Lai arī izklausījās atstāsts interesants.
-
9 rakstapiebildīšu
- 2.12.03 22:22
- Intervija ar Sakurovu ( ... tālāk ... )
-
6 rakstapiebildīšu
Powered by Sviesta Ciba