17. Novembris 2003

• 17.11.03 11:38
• Grasiijos jau kaapt mashiinaa, lai brauktu uz Riigu, bet pazudusi persona, ar kuru man jaanoreekjinaas par viesniicu. Taa nu iesliideeju tuveejaa tochkaa peec dienishkjaas devas. Dabuuju, izlasiiju. Paldies jums, kuri man to sniedzaat:)
• 0 rakstapiebildīšu

• 17.11.03 15:32
• Kad atgriezies majā, kur vairāk kā nedēļu dzīvojis vīrietis un bērns, tā smaržo pavisam citādi. Pēc vīrieša un bērna. Es nesaku, ka tas ir slikti, bet - citādi. No manis, kā sacīt, te vairs nav ne smakas. No visiem tiem aromātiem, ko rada mani flakoniņi, tūbiņas, pudelītes, ziedītes, krēmiņi, ziepītes, veļas pulveri. Un varbūt es pati.
  
  Visnelāgāk ož tukšais ledusskapis. Pēc pazemes, lai neteiktu - pēc kapa. Tur laikam vainīgs vientuļais, iemelnējušais puķukāposts, kuru es pametu pirms dienām desmit.
• 3 rakstapiebildīšu

• 17.11.03 16:11
• Visu ceļu klausījos KINO koncertu Dubnā. Tik daudz par tumšām un garām ziemām, tik daudz par lietu, tik daudz par visu - likās veltīts tieši man. Tieši šodien.
• 1 rakstapiebildīšu

• 17.11.03 21:38
• Nervu nieze.
• 8 rakstapiebildīšu