28. Oktobris 2003

• 28.10.03 00:01
• negribu būt cilvēks, gribu būt māja
  tornis
  rotonda
  kolonna
  balkons nē
  galerija
  krusteja
  aka romiešu ātrijā
• 1 rakstapiebildīšu

• 28.10.03 09:26
• murgi murgi murgi
  Pilnīgi negulēta nakts, drudzis un sviedri, vē.
  Sapnī iepērkos aptiekā tā uz kilogramiem pieciem, cita starpā arī kaut kādas zāles pret artrītu, kuras (laikam pēc zāļu-plāksteru analoģojas) nezin kāpēc lietojamas biksīšu ieliktnīšu veidā.
  Aptiekā man nozog abas kredītkartes, nevaru sazvanīt bankservisu, 118 dežūrē tikai Aurēlija Anužīte, kura nevar atrast viņu telefonu, visu laiku ar akcentu atkārtojot: nu nav tāda, nav tāda... nav tāda man...
  
  
  P.S. Puika vakar pie daktera dabūja atbrīvojumu no skolas, kurā rakstīts: diagnoze - artrīts. Redzēs nu, vai viņš saņemsies to zīmi dot skolotājai.
• 8 rakstapiebildīšu

• 28.10.03 11:03
• Es varu daudz paciest, bet ja kāds mēģina mani apcelt par muļķi, es kļūstu nikna. Un tas mani spārno.
• 7 rakstapiebildīšu

• 28.10.03 13:27
• Ooooooooooo, kā nāk miegs. Un svilst seja. Un sarkanas acis. Un spīd deguns. Galīgi neesmu gatava iet skatīties to "Pitonu" šovakar.
• 4 rakstapiebildīšu

• artrīts
• 28.10.03 14:52
• Tikko pielaidu vismaz 10 paviršības kļūdas līgumā ar klientu un izrādīju izcilu neapķērību sarunā. Atvadoties nomurmināju: izviņīķe za tuposķ.
• 3 rakstapiebildīšu

• 28.10.03 17:47
• Un vēl tādās dienās tu jūties visam par lielu: savām drēbēm, telpai - uzgrūdies mēbelēm, iesprūsti veikala durvīs, un roka, kas grābsta sīknaudu no kasiera plastmasas šķīvīša ir tāda milzīga, nejūtīga un sveša. Kauns par tādu roku.
• 2 rakstapiebildīšu