7. Oktobris 2003

• 7.10.03 10:17
• Kas nu tur bija, kas nebija, bet vakardiena ir prom, šodiena ir klāt, slimība ārā, uguns apdzisusi.
  Pats galvenais - miegs bez sapņiem, kāda laime. Iepriekšējo nakti tā murgoju, ka no rīta pamodusies, jutos kā miegā nodzīvojusi gadus divus. Varētu priecāties par šitādu dzīves dzīves pagarinājumu... bet kādas dzīves... jums nenovēlu.
  Un varbūt man tur kāds rēķinvedis uz saviem skaitāmiem kauliņiem tos divus gadus no īstās dzīves atrēķina? Sak, tu jau dabūji. Škic.
• 4 rakstapiebildīšu

• 7.10.03 21:26
• Sēžu un raudu pie bērnu vannītes, pilnas ar smiltenēm.
• 11 rakstapiebildīšu