6. Augusts 2003

• 6.8.03 11:54
• Nu tātad. Ciba ir klāt. Bet komentēt nevar.
  Vakar vakarā man milzīgu baudu sagādāja intervija ar Serlu Rīgas Laikā. Sen nebija gadījies, ka kāds par filozofiju un filozofojas jautājumiem runā man tik (šķietami?) saprotami.
  Visvairāk patika doma (ja es to sapratu pareizi), ka izvēles brīvību, gribas brīvību nosaka neirobioloģija. Ha,ha.
  Vairums no jums jau to Rīgas Laiku laikam lasa, bet tik un tā - ja būs laiks, ja būs Rīgas laiks, - šo to varbūt iepostēšu "rakstos".
  
  Nekas cits šajas dienās man baudu nav sagādājis - ne lielu, ne mazu. Un garstāvoklis strauji tuvojas nulles atzīmei.
  
  Sen, vēl pamatskolā, man patika kāds zēns. Un es viņam. Un viņam bija neērti mani vienu pašu kaut kur aicināt (padomās vēl kāds....). Un tad viņš vienmēr aicināja mani un manu draudzeni.
  Nu es atkal esmu atgriezusies šajā bērnības situācijā. Tikai šreiz es esmu "tā draudzene".
  
  Pioņersaļut visiem, kas izturējuši šīs dienas bez cibas.
• 2 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 12:04
• Un vēl: piemīt man tāda nelāga īpašība, neārdomājot cirst acīs cilvēkiem nejaukus apvainojumus. Es pati tos tūliņ aizmirstu, bet viņi - ne. Un tad es brīnos, kāpēc mani negrib.
• 1 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 12:37
• Un vispār, ezi, es arī esmu dzīva, bet par to, kā parasti, neviens nepriecājas. Kaut gan - cik tur trūka - ka būtu nomirusi.
  Un šo te es rakstu tikai tāpēc, ka zinu - komentēšanas sistēma nestrādā. Un neviens nevarēs izplūst glaimīgos melos, par to, ka viņam/viņai mani ai kā vajag.
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 12:40
• Kāpēc honeybee savos itin pieņemamajos tekstos varoņus vienmēr apvelta ar citplanētiešu personvārdiem? M?
  To es gribēju rakstīt kometāros, kuri nestrādā.
  Ceru, ka šis nebūs tas iepriekšējos postos raksturotais gadījums, kuru es ātri aizmirstu, bet h/b ilgi atcerēsies.
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 12:43
• Iešu pirkt lupatas kāzām (ne jau savām). Un pa ceļam apēdīšu kaut ko indīgu. Sen nav trūkusi filma.
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 12:44
• Domājiet, es smejos? Nē, es esmu nikna un raudu.
  Bet tas jau bija retorisks jautājums, jo es zinu, ka patiesībā jūs neko nedomājat (par mani).
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 12:46
• Bēdas mani dara vecāku, bet patiess niknums - jaunāku. Tas droši vien kaut kā saistīts ar asinsriti.
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 12:50
• Shoping macht frei!
  Adios.
• 2 rakstapiebildīšu

• 6.8.03 23:57
• Labvakar.
  Shopings noritēja godam. Esmu uzaicināta uz kādām kāzām, kur otrās dienas brokastu ģērbšanās noteikums ir ierasties apģērbā "kādu tu (es, proti) nekad nevalkātu". Ļoti labs noteikums. Es nopirku tādu apģērbu. Diemžēl, tie apģērbi, ko es nekad nevalkātu, tomēr nopirku, ir tik dārgi, ka sāku apsvērt domu izlikties, ka es tādus apģērbus tomēr valkāju, un ierasties attiecīgi tērpusies jau pirmajā dienā. Darīšu Jums zināmu, ka viena no šī apģērba sastāvdaļām ir plušķaini - spalvains, netīri balts zīda mētelītis. Kad es jau kasē par to ērmu maksāju, pārdevēja paziņoja, ka viena no "Sekss un lielpilsēta" varonēm vienā no pēdējām sērijām esot tādā skraidījusi (vot ona begala v etom, na raspašku, vsjo begala, begala....!") un, ka "poverķe, vi buģeķe bezumno šķastļivi, jesļi eto kupiķe!"
  
  Tajā brīdī mana roka notrīsēja. Bet neko. Eto tagad ir manās mājās. Es staigāju tam apkārt un brīnos.
  
  Ar to nebeidzās mana ieprikšanās. Bet stāsts gan beidzas, pietiekami jau esmu sevi kompromitējusi.
  
  Ahā - labo darbu ailītē arī ir ko ierakstīt: nopirku Bariko "Jūra.Okeāns" un Kaningema "Māju pasaules malā", kuru, diemžēl, nesen izlasīju krieviski. Bet nu lai. Laba grāmata par cilvēkiem.
  
  Ahā. Un vispār - arī labas lietas notiek pasaulē - veikalā MC2 grasījos kaut ko ieēst. Skatos - visādi gardumi uz letes. Apkalpojošā sieviete man jautā:
  -Jūs uz profesionāļu dienām?
  -Nē, - es godīgi saku.
  -Nu tad jums jāpasūta pēc kartes.
  Mirkli vēlāk, paskatījusies man acīs, viņa piebilst:
  -Ai, nu es jūs tā pat pacienāšu.
  
  Un tad nu es par velti ēdu:
  
  -stori valriekstu mērcē
  -stori dārzeņu mērcē
  -jauna jēra kupatus
  -jauna jēra kebabus
  -jēra krūtiņas sautējumu ar dārzeņiem
  -pīles kāju terīni ar ceptu bekonu
  
  un vēl visādus niekus no aukstā galda
  
  bija arī vīni, dažādi - bet es dzēru ūdeni
  
  un šefpavārs man personīgi iemācīja pagatavot polentu, un pārējie profesionāļi skatījās
  
  un galu galā, tas bija par godu "Reatona" 10 gadu jubilejai.
  
  Lūk tā.
  
  Ne viss ir pilnīgi slikti.
• 0 rakstapiebildīšu