22. Jūlijs 2003

• pa balto strīpu
• 22.7.03 01:25
• Meža Vecis, ko šorīt aizsūtīju uz Vikinga nometni, saslimis. Milzumliela temperatūra, un viss, kas var nākt tai līdzi. Nācās braukt pakaļ - pāri par 200 km. Tikko izbraucām no nometnes, saslimu es - pārsteidzoši strauji, vienā mirklī. Pārsēdos pie stūres, jo izrādījās vieglāk koncentrēties uz tumsu, miglu, garāmskrejošiem ceļa stabiņiem un balto strīpu, nekā uz savām šaudīgajām, skaudrajām sāpēm. Mājās ierados ar 38,5.
  Brūk plāni.
  
  Ak jā. Un uz Vanšu tilta, braucot ar 110 km un bez tehniskās apskates, satiku pasaku policistu. Paaicinājis mani līdz, viņš pateica tikai vienu teikumu: 10 Ls varēsiet apmaksāt uz vietas? Jā,- es teicu. Viņš nekavējoties izrakstīja kvīti un novēlēja laimīgu ceļu. Nekādu mājienu un nekādas audzināšanas. Viss pasākums ilga labi ja 10 minūtes.
• 4 rakstapiebildīšu

• 22.7.03 19:41
• Vēēē... tik slikti man nav bijis kopš...
  kopš sirds operācijas.
  kopš vēmiena kopā ar MZ Parīzes jumta istabiņā ar baltiem aizkariem, dzelzs gultā ar bumbuļiem, kuri skaņi dzinkstēja mana drudža ritmā.
  kopš drausmīgajām paģirām 2000.gada vilku mēnesī, pēc kurām es atmetu dzeršanu.
  
  Un tas viss no vienas vecas kāzu tortes.
  
  Un Meža Vecim vēl sliktāk. Viņš vemj un vemj un vemj un vaid un vemj un kakā un vemj un vaid.... un nedzer. Un es ošņāju, vai istabā nesāk ost pēc acetona, jo tā esot pirmā organisma kritiskas atūdeņošanās pazīme.
  
  Dievs palīdzi, sūti vismaz krusu.
• 11 rakstapiebildīšu

• 22.7.03 20:02
• Skuka turās. Paldies visiem par līdzjūtību.
• 5 rakstapiebildīšu