15. Jūlijs 2003

• 15.7.03 19:14
• Biju jūrā. Ūdens lielisks. Kad bridu iekšā, saulei priekšā aizgāja kapeikas lieluma mākonītis, vienīgais pa visu debesi.
  
  Mājās braucot, uz šaura ceļa satikos ar riteņbraucēju. Vienu brīdi man likās, ka nupat esmu palaidusi garām savu sapņu vīrieti - tumši iedegušu, drusku mežonīgu, drusku noskrandušu, muskuļotu, puskailu dabas fotogrāfu. Tad atcerējos, ka man nepatīk gulēt teltīs, un atkal nomierinājos.
• 12 rakstapiebildīšu

• 15.7.03 23:32
• (deviņus gadus vecas dienasgrāmatas lasīt nav labi,
  un ja vēl tās rakstītas no sirds)
  
  man šobrīd nav neviena vārda, kas nebūtu banāls:
  
  - no sirds
  
  - no sirds
  
  neko vairāk nevaru pateikt
• 9 rakstapiebildīšu