31. Maijs 2003

• 31.5.03 10:43
• Dzīve ir vienkārša, ja dara to, kas (it kā) jādara, un neštuko par to, kāpēc tas jādara. Vai ko citu varētu šai laikā darīt.
  Tagad: nozmagāties, uzkrāsoties, saģērbties. Uzklāt gultu. Nomzagtāt brokastu traukus. Ar kājām aiziet uz tirgu, nopirkt zemenes. Atpakaļceļā ieiet kādā šmotku bodē, nopirkt kulonu (kopš vakardienas man tādu ievajadzējās).
  Netuvoties sviesta cibai.
  Atnākt mājās, šmorēt teļa gaļu. Paēdināt dažus. Apciemot mammu. Viņai par prieku apēst viņas grillēto lasi. Pēcpusdienā lasīt grāmatu (Velbeka romāns "Platforma"). Vai aiziet uz kino. Vai ciemos pie drauga.
  Varbūt dienas gaitā notvert kādu mirkli, kurā var sajust dzīvi.
  x x x
  Vēl ir variants nedarīt neko no šeit minētā, un tā pat rītakleitā palikt pie datora, mēģinot kaut ko pastrādāt.
  x x x
  Bet es jau teicu: noteikums Nr.1 - nedomāt. darīt.
  Tātad - maršš! mazgāt muti.
• 6 rakstapiebildīšu

• 31.5.03 10:51
• Un, starp citu, vai kāds ir kaut ko dzirdējis par Sakurova filmu "Krievijas šķirsts"? (Neesmu droša par nosaukumu). Stunda un 40 minūtes bez montāžas Ziemas pilī, 2000 aktieru.
  ?
• 5 rakstapiebildīšu

• 31.5.03 23:37
• Esmu nīgra. Eju gulēt. Rīt agri jāceļas, jābrauc vienas dienas laivu braucienā pa upi. Ar sīci, viņa klasi un b.v. Neieredzu laivas - maz vietas, saule, odi, dunduri, slapjš dibens, sasutušas sviestmaizes, silta limonāde. Desas. Kečups!Fū.
  Mīlu ēnu un komfortu. Vēsus, atspirdzinošus dzērienus. Rimtas, patīkamas sarunas šaurā lokā. Snobiskus jokus. Klusumu un mieru. Sorry.
  Vē.
• 0 rakstapiebildīšu