16. Marts 2003

• 16.3.03 00:15
• Man vajadzētu aizsiet muti, lai nerunāju. Sasiet rokas, lai nerakstu. Varbūt tad es tik bieži nezaudzētu cilvēkus.
  Vēlme izteikties, formulēt, izskaidrot ir neārstējama un progresējoša slimība.
• 7 rakstapiebildīšu

• 16.3.03 10:30
• ...Bet ja par ķīniešu restorānu interjeriem, tad atšķirībā no japāņu ātturīgā un tīrā melnbaltā dizaina, ķīnietim jo raibāk jo labāk. Un noteikti jābūt daudz sarkanai krāsai - da jebkur - sienās, galdautos, sēdekļos, lukturos... Un tekošam ūdenim - mākslīgi strauti mākslīgos akemņos, zivis akvārijos vai baseinos uz mākslīgām košām ūdenszālēm... Labs ķīnietis nevairās no lētu un kičīgu mūsdienu nieku pārpilnības telpu dekorējumā. Labi sadzīvos mākslīgi ziedi ar plastmasas sivēniem un apzeltīta skārda salvešu gredzeniem. Basteja bulvāra ķīnietī (iepretīm Operai, kuŗš nemaz nav dārgāks par citiem) sieviešu dzimuma viesiem promejot kā dāvanu pasniedz pilnīgi bezvērtīgas štancētas bleķa roksprādzītes... jauki:)
  
  Jā, un ja gadās iegriezties tai Basetja bulvāra ķīnietī, noteikti paņemiet karpu, ko viņi nosaukuši par "vāverzivi".... Ar šo karpu pietiek diviem rīmām vai vai pat trīs normāliem cilvēkiem. Protams, jāpaņem piedevas - rīsi, varbūt kādi salāti.
  Ķīnietis pamanījies to karpu izgriezt kā zeķi uz kreiso pusi, iekšpusē tai ir kraukšķīga apcepta āda, bet uz āru daivās sadalījusies un atvērusies sulīgā, baltā karpas miesa....
• 0 rakstapiebildīšu

• 16.3.03 19:48
• Paradokss. Satiku ļoti garlaicīgu cilvēku ar neiedomājami interesantu dēkaiņa biogrāfiju. Un cik bieži mēdz būt otrādi - cilvēks interesants, bet biogrāfija - nekāda.
• 1 rakstapiebildīšu

• 16.3.03 20:07
• : ... Laiks taa kaa buutu aiziet kalnos, prom no puulja ar vinju probleeminjaam (da pasham pietiek, par ko satraukties, lai veel citu neirozes aarsteetu).
  
  Bravo! Devīze: paliksim katrs cēlā divvientulībā ar savu neirozi.
  Ja kas, neirozei tas būs patīkami.
• 1 rakstapiebildīšu