Šodien bija pēdējā diena kursos, kuros lieliski pastrādāju. Cerams, ka rīt arī tik labi ies. :) Mājās atvedu darbus, kas pa mēnesi sakrājušies bija, un tie dubulto visa gada krāto darbu skaitu. Kad nodarbības jau bija galā, skolotājs mums visiem uzdāvināja aploksnītes, kurās bija vēstulīte un zīmulis, un atvadoties viņš izteica labu vēlējumus. Tajā mirklī šķita, ka pilnai laimei vēl pietrūka kāda asariņa. :D
Bet nu tā.. Tad devos uz Latgalīti ar lielo mapi rokā un nezinot, kur īsti jādodas, lai tur atrastu kādu antīku trauciņu Veģmakam. Maldoties pa rajonu, uzgāju vajadzīgo vieto. Tajā, iečāpojot augstpapēžu kurpēs, ieraudzīju vairākus metāllūžņu kalnus, kuriem bija savi saimnieki- īsti tēvaiņi ar zemām balsīm un perversu acu skatu, kas nevieš uzticību. Nekā laba neatradusi, devos mājās, pieturā domājot- žēl, ka kājās nav trenuškas un galvā- kovboja cepure.