manu krītiņu neprognozējamās krāsas

Mon, 21 May 2012 21:21:35 GMT

Neaizraujos ar citātiem,
bet šis man iepaticies.

Es neesmu radīta Tev un, Tu neesi radīts man.
Mēs paši esam radījuši sevi, gadu gaitā pārveidojoties.
Un satikāmies, kad bijām viens otram vajadzīgi tieši tādi
/Māra Svīre/

Mon, 21 May 2012 20:36:52 GMT

Ārā ļoti zibeņo un pērkoņo. Man jau nav bail no tādām lietām itin nemaz.
Bet gribētos izlikties, ka baidos gan. Lai tad kāds par mani parūpētos.
Jo pašlaik dzīvoklis tik tukši tukšs.

Sun, 18 Mar 2012 22:33:30 GMT

Pārlasīju savus ierakstus. Ja es to visu lasītu sevi nepazīstot, tad padomātu, ka kaut kāds suicidāls, nomākts paranoiķis, kuram dzīve ir sāpes un horoskops ir skumjas, sēž un diedelē citu uzmanību, iespējams pat žēlastību.
Neviena pozitīva burta, vārda, teikuma. Visur vienīgi tumša minora atbalss.
Bet citreiz arī es smaidu.

Wed, 07 Mar 2012 19:44:08 GMT

Cik daudz laika pagājis. Cik daudz emociju pārāk spilgtu. Kas apžilbina. Tā, ka sāp. Nevis acis. Bet visi iekšējie orgāni. Un smadzenes. No domāšanas.
Un miegs nav mans draugs. Jo ir mani pametis. Atstājis vienu pašradītajā cietumā. Nē, cietums tas nevarētu būt. Tas ir vairāk kā slazds. Līdzīgi kā stulbas peles, cerēdamas apēst sieru un palikt dzīvas. Tā arī cilvēki pieķeras cilvēkiem, cerēdami palikt dzīvi. Bet sāp abiem - gan tām pelēm, gan tiem cilvēkiem. Un tas ir tas sāpju slazds.
Nu jau drīz būs trešdaļa gada pagājusi, kopš mācos dzīvot no jauna.
Par maz laika. Vajag laiku vēl. Vairāk.

Thu, 18 Nov 2010 14:48:01 GMT

Viss, kas man ir palicis ir atmiņas par manu perfekto pasaulīti, kas tagad, nu jau kādu laiku, ir drupas.
Un es šajās drupās esmu iemaldījies kuģa vraks.
Sarūsējis, bezspēcīgs un izmisis.
Salabot var mēģināt.
Bet visus gabaliņus kopā salikt un salīmēt
nav iespējams.

vēstule Tev nr. 1.

Tue, 02 Nov 2010 21:34:30 GMT

Es gribu pagriezt laiku atpakaļ.
Vai padzīvot atmiņās, kas būtu reālākas, nekā tikai atmiņas šobrīd.
Aizmigt klausoties Tavā elpā un sirdspukstos.
Un pamosties no rītiem Tev blakus.
Un tad vērot Tavu kakla artēriju, kas pukst vienā ritmā ar sirdi.
Redzēt kā pasmaidi par to, ka esi tur, kur esi.
Pienest Tev brokastis pie gultas. Apcūkoties ar ēdienu un par to smieties.
Nesteigties nekur, bet izbaudīt.

Klausīties, nevis dzirdēt.
Redzēt, nevis skatīties.
Sajust, nevis tikai just.
Kopābūšanu.

Es visu šo un tik daudz ko vēl gribēju pateikt.
Bet laika nepietika.
Un drosmes.
Jo vieglāk jau izlikties, ka vienalga.

Wed, 14 Apr 2010 17:40:50 GMT

Ja sevi nodarbinu un nedomāju, tad abstinences stāvoklis mazinās.
Nezinu kā lai savādāk nodēvē.

mērķis un uzdevumi

Mon, 12 Apr 2010 18:47:05 GMT

Jāaizmirst atmiņas. Tās rada nostaļģiju un skumjas. Jo šodena vairs nav vakardiena.
Jāmaina lietu un notikumu skatupunkts. Jāmaina redzējums un interpretācija attiecībā pret vērtībām.
Mazāk fizisko un materiālo. Vairāk garīgo.
Pilnveidot iekšējo pasaulīti, nostabilizēt sevi un savu dvēseles līdzsvaru. Pašrealizēties savā virzienā, neietekmējoties no apkārtējiem un viņu vēlmēm.

Un vispār - dzīvot tikai sev un darīt sevi laimīgu.
Jo tikai tad, kad pats būsi laimīgs, spēsi laimīgus darīt citus.
Bet līdz robežai. Tā ar distanci.
Nepieķeroties un nepierodot.
Viņi paši pieradīs.

Mon, 12 Apr 2010 18:37:28 GMT

Es pat nespēju tā kvalitatīvi sakopot domas un uzrakstīt kā jūtos.
Liekas, ka jūtos tā nekā.
Ir tāda sajūta. Tukša sajūta.
Lai arī kā es censtos šo tukšumu piepildīt vai noslāpēt. Tas nesanāk.
Un pie tā vienmēr vainojams kāds elpojošs cilvēks, nevis materiālās vērtības. Tās nekad nesāpina. Tās var salūzt, sabojāties, neskanēt, nedarboties, neripot, bet nekad nesāp tik ļoti, jo to visu lielākajā vairumā gadījumu var labot vai aizvietot.
Cilvēkus gan nē. Un žēl, ka tā.

Ja ir kāpumi, tad ir kritumi.
Vienkārši jāiemācās dzīvot nepieķeroties un nepierodot.

Mon, 12 Apr 2010 18:30:24 GMT

Apnikums tik daudzās lietās.
Atkal uznācis "cibā klabināšanas laiks"
Un vispār, ja es šeit rakstu, tātad man ir morāli slikti.
Tā lūk tādas tās lietas ir.

Wed, 02 Dec 2009 23:18:00 GMT

Jo cilvēkam mazāk piederēs, būs mazāk ko zaudēt.
Nebūs baiļu, uztraukuma, pārdzīvojumu.

Ja cilvēkam nebūs vispār nekā, tad tā būs pilnīgā absolūtā brīvība.
Bez robežām.

Wed, 02 Dec 2009 21:16:49 GMT

Šis un šis.

It's all false love and affection
You don't want me
You just like the attention
Yes it's all false love and affection
You don't like me
You just want the attention

I'm not your toy

gh

Wed, 02 Dec 2009 20:43:39 GMT

Jāiedrabina sevi, lai dzīvotu.
Nu tā - skaisti un patiesi.
Lai dzīvotu bez robežām.
Neatskaitoties, nedomājot, neiedziļinoties.
Brīvi -
bez robežām.
Maksimāli.
Un tikai sev.

Tue, 01 Dec 2009 23:48:23 GMT

Es gribu būt jūsu visu mīļākā narkotika.
Jā gan!

I'm Your favorite drug. But You don't know it yet.

param

Tue, 01 Dec 2009 23:35:02 GMT

Es reanimējos.
Te un tagad.

Fri, 15 May 2009 18:46:03 GMT

Jo tuvāk nāk / nāca Praids, jo vairāk no līdzcilvēkiem varēja dzirdēt negatīvu attieksmi un pat naidu pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.
Un Tava attieksme?

Sun, 10 May 2009 11:53:27 GMT

Mans vislielākais talants ir māksla sāpināt sev tuvos cilvēkus.
Es tā negribu. Bet sanāk.
Un viņi vienmēr to pieņem un piedod.

Tue, 17 Mar 2009 16:31:02 GMT

Es gribētu, lai mani neviens nespētu redzēt. Lai es varētu vērot mani ieinteresējošos cilvēkus vai arī vienkāršus manu uzmanību piesaistošus garāmgājējus, pieturā stāvētājus. Gribētu vērot cilvēku savstarpējās attiecības, analizēt tos. Grbētu sajust un izbaudīt to skatienus, grimmases, apģērbu, stilu, kustības. Gribētu nolasīt viņu domas un izzināt kur kurš dodas, ko un kad pēdējo reizi ēdis, kad bija pēdējo reizi skumjš vai priecīgs. Gribētu izzināt, izpētīt to īpašos, atšķirīgos - krāsainos vai pelēkos. Vērot, tikai novērot gribu. Un ar skatienu aizņemties daļu viņu dzīves..
..bet tikai tā, lai mani neredz.

Sat, 14 Mar 2009 19:03:39 GMT

Šķiet, ka mans mīļākais gadalaiks - ziema - iet uz beigām.
To katru dienu arvien vairāk iznīcina saule. Tā spīd biežāk, vairāk un siltāk.

ārā snieg.

Fri, 20 Feb 2009 15:59:09 GMT

Es laikam esmu viens no retajiem cilvēkiem, kuram patīk ziema, jo visi man apkārt runā par gribēšanu, vasaru, +30 un pludmali.

no more

Sat, 14 Feb 2009 19:52:47 GMT

Ir grūti, kad esi ticis pāri kādam cilvēkam, paiet laiks, un šis cilvēks atkal raksta un tas liek justies pietiekoši slikti.
Jo nekad nebūs tā, kā ir bijis agrāk.

Fri, 13 Feb 2009 20:26:31 GMT

Pēc maniem novērojumiem, katrs cilvēks, pilnīgi katrs cilvēks meklē sev dvēseles radinieku, tobiš - soulmate.
Katrs grib sastapt kādu, kura domāšanas veids, intereses, gaume, stils, izturēšanās, raksturs u.c. īpašības atbilst pašam.
Nē, nē. Tas nepavisam nav garlaicīgi un paredzami. Tas ir patīkami, citreiz pat biedējoši, ka ir kāds, kas saprot un papildina visu par visu, lai arī kas tiek teikts.
Jā. Es reiz atradu un pazaudēju šādu cilvēku.

feel

Mon, 09 Feb 2009 16:57:44 GMT

Bļe, kā man viss ir pieriebies.

žņčīķļ.ŗū

Tue, 03 Feb 2009 22:09:51 GMT

Garīgs tukšums galvā, nomākts un depresīvs stāvoklis šobrīd iestājies jau atkal.
Šīs vientulības, pamestības, nolemtības, depresīvisma sajūtas pārāk bieži ir.
Man sen jau sen kā vairs nav pusaudža vecums.
Bet sajūtas, ka mani neviens nesaprot, joprojām nerimstas.
Vai nu es, vai viņi dzīvo nepareizi.

Mon, 02 Feb 2009 21:54:41 GMT

Sēžot un analizējot cilvēkus, kā es to parasti daru, var manīt kā tie mainās.
Komunicējot viens pret viens, tie uzvedas un runā savādāk, nekā tad, kad ir kādā konkrētā cilvēku kompānijā.
Es droši vien arī neapzināti mainos, jo tad piedomāju, ko teikt un ko neteikt - jo ne visi saprot, ko es saku. Man vienkārši nepatīk skaidrot savu domu gājienu, jo tad zūd tas viss "prikols".
Lai vai kā, bet komunikācija 1:1 man pat ļoti patīk - tad cilvēki ir atklātāki un nemaz nav tādi kretīni, kādi liekas tad, kad redzu kādā daudzu cilveku sabiedrībā.