1. A Christmas Carol - sākšu ar to, kas nepatika - Džims Kerijs un vēl citi aktieri bija diezgan atpazīstami. Animāciju arī būtu gribējies hmm.. jaukāku, mīlīgāku. Un vēl šādi tādi sīkumi. Kas patika? Mazliet pārņēma Ziemassvētku sajūtas, bet tikai mazliet. Neko īsti labu nevaru pateikt. Stāsts jau protams labs. Ā! Labi bija tas, ka radīja iedvesmu izlasīt stāstu. Uz to es lieku lielākas cerības.
2. It's a Wonderful Life - atkal Ziemassvētku filma. Tā daudzi saka. Bet vienīgais, ko es saskatīju no svētkiem bija sniegs un eglīte, nu labi, varbūt arī tas, ka notiek brīnumi, lai gan man pašai nav nācies pieredzēt kādu Ziemassvētku brīnumu, bet cerēt jau var. Bet ne par mani. Liekas, ka man kā mūsdienu skatītājam grūti novērtēt šādas filmas, bet es cenšos sevi iedomāties tajā laikā un man patīk. Izliekos, ka neesmu redzējusi citādas filmas, piemēram, ar specefektiem utt. Katrus Ziemassvētkus es negribētu šo filmu skatīties, varbūt tikai pēc daudziem gadiem.
3. To Catch a Thief - jau pašā filmas sākumā paredzēju, kas būs vainīgs/vainīga. Kerijs Grants man ļoti atgādina Džordžu Klūniju. Neesmu neko daudz pētījusi viņu dzīvēs, bet liekas, ka Klūnijs ir mūsdienu Grants. Pat ļoti. Vismaz man sejas arī liekas līdzīgas. Bet filma. Ak, daiļā Greisa! Viss. Labi, nē. Smieklīgas bija ainas mašīnā, kad ļoti varēja redzēt, ka fons ir uzlikt, bet tam laikam.. Hmm.. jāteic, ka man patika. Esmu redzējusi divas Alfrēds Hičkoka filmas. Pagaidām. Un ne tās psiholoģiskās, bet vieglās. Domāju, ka tikšu arī pie pirmajām. Vēl par filmu un režisoru - viņu varēja redzēt nelielā sākuma ainiņā autobusā.