Neko negribas darīt un tas ir slikti, jo ir kaudze visādu visnotaļ svarīgu darbu...
Lācēns šodien ir Briselē. Tik dīvaini, ka viņš nav blakus. Liekas, ka tikai aizbraucis uz Rīgu. Bet nekas! Es 3dien braukšu viņam pretī uz lidostu.
Pagaidām aktuālākās ir šīs divas lietas - slinkums un Lācēna prombūtne.
______________________________________________________
Bet ne par to es domāju...
Es domāju par to, cik savādi tas ir, ka tomēr esam kopā...
Iemesls kāpēc vispār sākām runāt, ir Mārtiņš Apmulsušais. Iemesls kāpēc satikāmies - Kafka (šis ir ļoti labs iemesls kā ar kādu satikties. Grāmata vienmēr palīdz. - Vari man,lūdzu, iedot [Dostojevski]? Man ļoti nepatīk bibliotēkas un tādu vairs nepārdod. Pie reizes varam aiziet uz kādu filmu... un tad jau viss atkarīgs no tevis :D [filmas vietā der jebkas - parks, izstāde blā blā]). Pirmā reize bija sasodīti jauka - kino, tēja un pastaiga (viss kopā bija apmēram 8 stundas un tas laikam bija 3.janvāris. [sasodīti pārsalu]), bet to bojāja viņa nenormālā bijusī (kas vēl joprojām ir nenormāla) ar bezjēdzīgu zvanīšanos, bet nu nekas. Un tad mēs neredzējāmies. Līdz hmm... tas bija ļoti sen (liekas, ka 2008.g. [13. bet par to es ļoti šaubos, sajūta, ka tā bija kaut kāda 2diena.] oktobris) satikāmies, lai es atdotu grāmatu, mēs iedzertu tēju no mana rūķu termosa un iekostu viņa pirktos šokolādes cepumus. Atceros kā parkā pagāja garām Grēviņš [laikam mans veiksmes nesējs :D] un tā dīvaini noskatījās uz mums. Kopš tās dienas sākās neticamais! Uz zemes nav piemērotāka cilvēka man. Es to zinu. Vēl es zinu, ka vienmēr būsim viens otram. Tā mĪlestība ir tāda savāda lieta. Patīkami savāda.
Hāh! Tik jauki :) un jauki ir katra mēneša 9. datumi.
Un tagad es varu turpināt gaidīt savu Lācēnu + pievērsties ekonomikai un citiem nederīgiem superpriekšmetiem!