Tā nu sanāca, ka varu ierakstīt tikai tagad. It kā ir daudz ko teikt, bet redzēs kā sanāks...
Rosīgais bija uznācis, bet es sakārtoju tikai palodzi. Jā, es veselu dienu kārtoju un tīrīju vienu palodzi! Šodien vēl kko pakārtoju, bet liekas, ka vajadzīga mūžība, lai sakārtotu manu istabu.

1. Par liecību: lai arī klasē neesmu viena no pirmajām, man ir laba liecība, ja neskaita ķīmijas 3. ūps. To atsver k-vēstures 9 utt. Protams, ka varēja būt labāk. Un es centīšos, lai nākamgad būtu labākas sekmes.
2. Par Ziemassvētkiem: tos mēs svinējām laukos Aizputē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad bija jautrāk, šogad bija mīļāk, jo bija daudz paštaisītu dāvaniņu. Lācēns uzdāvināja manai māsai mandeles cukurā. Tik garšīgas. mm.. Es tiku pie skaistiem omes adītiem cimdiem un zeķēm. BET pati skaistākā un lielākā dāvana bija pērļu auskari. Man nekad nebija dāvināta tik dārga un skaista rota. Būs jāmeklē vairāk iespējas, kur greznoties ar pērlēm (balles un tā). Vēl par Ziemassvētkiem... tie pārāk ātri pienāca un tā arī aizskrēja. Šogad es pat kaut kā nepaspēju izbaudīt un tā mierā papriecāties par visu. Jauki bija, ka Edis bija ar mani. 
3. Par pārējām dienām: eh.. tās gan ir tādas nekādas. Es guļu, ēdu un lasu. Viss. Ārā negribas spert kāju. Riebjas, ka brīvās dienas tik ātri un nesaturīgi paiet, bet es pati esmu vainīga - neko negribas. Vēl vairāk man negribas skolu, jo es neesmu atguvusi zudušos spēkus un nezinu kā saņemšos vēl 5iem mēnešiem un tiem stulbajiem eksāmeniem. grr..
4. Nākotne:
   

•  es varbūt kārtējo reizi izlēmu, kas gribu būt. Bet neticiet tam. Atcerējos, ka gribēju būtu interjera dizainere, bet ne jau kā tās stulbās, kas pabeidz pavāru skolas un kārto istabas, es gribu tā forši, lai var sadarboties ar arhitektiem un tā. Un lai ir pabeigtas krutas skolas. BET es nezinu, cik ļoti tas ir mans aicinājums un vai jau nav par vēlu. Kaut gan es katru dienu izdomāju sev citu profesiju. Es zinu, kas es noteikti negribu būt (nekad sevi nesaistīšu ar medicīnas nozari vai kko policijā un tā), bet ko es gribu? Lasīt grāmatas, gulēt, fočēt un fočēties. Velns.
• runājot par fotografēšanu... Šis gad bija nežēlīgi neražīgs. Šogad pat nav gada bilžu ar mani un manis fotografētu. Nabaga Niks (mans D80), ceru, ka nebūs apvainojies uz mani un mums nākamgad sanāks turpināt mūsu lielisko sadarbību. Es ļoti gribu atkal fotografēt, bet, kopš esmu ar Lācēnu, nesanāk. Lai es kaut ko LABU noķertu, tam vajag vienatni un labu garastāvokli, kas man ir reti. 

Laikam kaut kad būs jāsastāda nākamā gada apņemšanos sarakstiņš un jāievēro apņemšanās, bet tas ir ļoti grūti. Un gribas, lai ir vairāk laika. Visam.
Pie velna, es braucu izmest miskasti.