Beidzot pa astotā stāva logu ir redzams ilgi gaidītais skats - baltas priedes. mm.. un snieg. [žēl tikai, ka sniegs pārāk ātri krīt lejā, gribējās redzēt to jauko deju]. Decembra sākumā, kad bija tīri vai silts, es jau sāku uztraukties, vai šie nebūs bezsniega ZS, bet nu viss ir kārtībā, ja neskaita, ka viss šis [kas notiek LV un pasaulē] ir globālās sasilšaniņas sekas.
Ah..man vēl nav nevienas dāvanas. Nezinu pat, ko lai pērk vai taisa. Bet gan es šodien izdomāšu, jo citad jau nav kad.
Man nekad nav patikuši ZS! Neatceros, vai esmu stāstījusi savu skumjo nepatikas stāstu, tāpēc pastāstīšu.
Es precīzi neatceros, kad man sāka nepatikt šie svētki [man svētki vispār nepatīk], bet tas nav svarīgi. Jau no laika gala mani aizmirst un visi pievēršas ZS, bet es sēžu viena virtuvē un ēdu kūku. Kāpēc tā? Jo mani sauc Ieva un tas ir skumju iemesls. Man nepatīk, ka mani aizmirst. Varētu to nosaukt par greizsirdību pret ZS. BET man ļoti, ļoti patīk mans vārds :) un šajos Ziemassvētkos mani neaizmirsīs un blakus būs kāds, kas ēdīs kūku ar mani. Jauki :)
mm..atpakaļ pie āra skata - mmm... jums tas būtu jāredz, bet mans Niks palika Jelgavā...
Ceru, ka šodien atradīšu visu vajadzīgo!
Jauku dienu! :]