Trešā diena, kad mana otrā puse ir Berlīnē.
Vai es skumstu un vai man ir grūti?
Jā, bet es cenšos. Tikai nesanāk, kad viņš piezvana. Eh.. es gribu ātrāk svētdienu!

Vakara es sevi ienīdu. Ienīdu par savu eseju, ko rakstīju kultūras vēsturē. Šausmas. Vazdiķe man reizēm ir neizprotama un kontroldarbu laikā man viņa nesimpatizē kā skolotāja.
Ak jā, es kaut kā pēdējā laikā esmu sadraudzējusies ar Kristieti [mana klases biedre]. Liekas, ka izjūtu mazāku nepatiku pret viņu un viņas pozitīvismu. Labākās draudzenes jautājums palicis tāds pats. Viņa labāk izvēlas savu Pretekli, kas visu laiku raud un neļauj viņai ne ar vienu draudzēties utt. Es nesaprotu kā var būt tāds cilvēks. Nu vnk tik pretīgs. Labi, man palika slikti no runāšanas [rakstīšanas] par Pretekli. Runājot par veselību - es nezinu, kas ir ar manējo. Es jūtos pavisam dīvaini. It kā jau vajadzētu aiziet pie ārsta.. Es jau sen to sev apsolīju, tikai nekad neierakstu darāmo darbu sarakstā.
Rīt ir sestdiena un es pa ilgiem laikiem būšu viena, kā agrāk, kā pirms vairāk kā gada, bet šis būs savādāk, jo es neesmu viena. [Šonakt būs ļoti skumji, jo ir palicis maz laika līdz 7dienai, bet tomēr tas nav rīt. Rīt būs patīkams satraukums uz vakara pusi, bet līdz tam būs un jau ir skumji..]
Iesāku lasīt Meistaru un Margaritu. Pagaidām man patīk.
Lai, es soļoju prom no pc, jo man sāp ačteles.
Labu miegu!
P.S. Ceru, ka man sanāks pārsteigums Lācēnam :)