Tikko uzvarēju cīņā ar pomelo. ņam.. Drīz sāks parādīties arī garšīgi mandarīni, apelsīni, greipfrūti utt. Viens no ziemas plusiem.
Mmm...atcerējos kā ziemā smaržo mandarīni lācēna kabatās...
Šis rīts bija vairāk kā traģisks. 7os izlēmu, ka neiešu uz pirmajām stundām, jo man paliks [mhm] slikti, iedzēru zāles un devos gulēt. Labāk tā nebūtu darījusi. Man bija viens no tiem pretīgajiem murgiem, kad tu nesaproti, ka sapņo un ceri kaut tas būtu tikai sapnis. Tad tu atmosties vienās asarās! Par laimi tas bija tikai slikts murgs. Šausmīgs.
Bija kaut kāda mini traģiskā depresija uznākusi. Aizgāju uz divām fizikām. Kāda jēga? - vismaz salīdzināju ar Aiju matemātikas milzu md. Tad devos prom, jo man negribējās mocīt sevi ar angļu valodas bezjēgu skolotājas pavadījumā. Neciešu viņas "aizraujošās" mācīšanas metodes.
Eh.. Šodien iemetu savu 7lpp garo vēstuli. Pirms tam jutos infantīla,jo.. tēvs sagribēja ienākt pastā ar mani un negāja prom. Pirku maku un viņa redzēja manu aploksni [bet man taču citas nebija] ar ziediņiem. Nopirku marku un tad sākās infantīlisms - tā bija tā laizāmā marka. Šī man dod kkādu mēles aizstājēj-mēslu. Kā tad, ka šis līmē. Nācās laizīt. Infantīli. Es reizēm tā jūtos, bet tas ir saprotams. [ es jau sāku rakstīt kā mazais urulogs, no šejienes]
Laikam jāsāk kaut kam ķerties klāt.. Velns :/
Hmm.. kad man būs nauda, es nopirkšu sev skaistu, melnu kleitu.