No šodienas [nu labi, tā jau ir no laika gala] esmu palikusi viena sieviešu ledusskapī, esmu tas viens putns uz vada, zem sievietēm. No šodienas es izlēmu, ka man vairs nebūs manas tā saucamās labākās draudzenes. Man apnika klausīties viņas gaudās par to, kā viņas reperis-urla visu laiku par visu pinkšķ. Pie velna! Man to nevajag. Un vēl man apnika, ka man visu laiku viņa kaut kur jāaicina, bet visu vasaru no viņas nebija ne ziņas, ne uzaicinājuma uz kino vai kur citur.
No šodienas esmu vienīgā meitene uz zemes, kurai nav draudzeņu. Mhm.
Skumja dienas, skumja, bet tā būs labāk.
Tagad es atgriežos pie sava neiesāktā domraksta "Cilvēks un valoda" [man nav ideju, ko tur rakstīt] un pie eksponentvienādojumiem un nevienādībām.
Pff.