Esmu pilntiesīga šofere jau vienu dienu!
Vakar bija bailīgi beigt eksāmenu, jo negribēju dzirdēt, ka atkal neesmu nokārtojusi. [Starp citu, es neesmu vienīgā, kas kārtoja to sasodīto eksāmenu vairākas reizes! Ir cilvēki, kas to dara biežāk kā es :D ] Bija ļoti dīvaini dzirdēt: "Eksāmens ir nokārtots". Es pat pārjautāju, vai tiešām.
Bet es nezinu vai man bija prieks, drīzāk atvieglojums. Tā jauki, ka var pateikt senčiem: "Es paņemšu mašīnu, pabraukāšu!" un tad var braukt! Sanāca tāda spontāna ekskursija uz Tērveti, pa ceļam apskatot dažādus objektus. Tik patīkami braukt, ka nav neviens blakus, kas stresotu vai kliegtu. Lācēns ir ļoti mierīgs.
Man patīk braukt, vienkārši bez mērķa kaut kur braukt un pētīt apkārtni.
Tikai ir viena LIELA problēma - man NAV mašīna un nav nekādu iekrājumu, lai to dabūtu. Tik nežēlīgi, jo gribas savu...

Man, lūdzu, vienu šo, tikai citā krāsā, ar Anglijas karogu uz jumta!