| Shodienas piedzīvojums uz slēpēm! |
[Feb. 1st, 2004|11:21 pm] |
| [ | mood |
| | labs | ] |
| [ | music |
| | TF2 | ] |
Platformenes!?
Ir svētdiena 1.februāris ārā snieg spēcīgs sniegs gaisa temperatūra -0.9oC. Nu neko, kā jau ar Sanitu iepriekšējā dienā bijām norunājuši šodien doties pārgājienā ar slēpē jeb ekspedīcijā uz Pekas kalnu.
Kā norunāts ap 1000 ierodos pie Sanitas mājas, lai mūsu ekspedīcija varētu sākties. Pagājuši apmēram 30m nolemjam nav ko ņemties un jāliek slēpes klāt. Neko daudz nebraukuši abi secinām, ka šodien pa svaigi sasnigušo sniegu slēpes neslīd. Neko darīt jāsāk piekopt sen aizmirstais klasiskais slēpošanas stils. Jauki maukt bija pa aizsnigušajiem meža ceļiem klasikā, bet mēs tad vēl nemaz nenojautām vēl kādi piedzīvojumi mūs sagaidīs turpmākajā ceļā.
Pārbraukuši pāri attīrīšanu iekārtu pļavai, kā to sauc mūs pie Gaujas sagaida bars pīļu, kas nemaz nebaidās no trokšņiem. Tik nosmeju būtu bijusi šaujamais tad tik būtu. Neko ilgi nebraukuši apmēram laikam kādas 20min bija nobrauktas, ka mūs sagaida pirmais šķērslis – upīte, kas iztek no Gaujas attekas, neko rodas ideja veikt šo braucienu nenoņemot slēpes no kājām nost!? Ierastais ceļš, kā tiek pārvarēta šī upīte ar slēpēm ir pārāk bīstams un pat nereāls. Sanita vēl nosaka ka iešot tomēr pāri pa diviem baļķiem, kas ir neprognozējami, bet tomēr izlemj to nedarīt un dodamies meklēt citu veidu, kā tikt pāri. Pirmais, kas man iešaujas galvā, kā tikt pāri ir tepat blakus esoša atteka no kuras iztek šī upīte, bet netikuši pat līdz attekai Sanita ierauga tīri sakarīgu tiltiņu. Neko pati ar pirmā dodas tam pāri. Sākumā abiem liekas, ka nez kā veiksies, jo tas tiltiņš tāds apsnidzis un nezināms, bet nu pāri esam un viss ok. Nolemjam ar pie netālu esoša Gaujas tilta uztaisīt mazu pauzīti, lai atpūstos un apskatītos tālāko ceļu.
Ceļu apčolējuši dodamies tālāk. Pabraukuši pārsimts metrus atkal jauna atrakcija – grāvis priekšā par laimi aizsalis, bet no tā tik bik labāk paliek, bet līdz grāvim vēl lejā bija jātiek braukt pa taisno lejā bija bail, jo nezināju, kas lejā var sagaidīt, tāpēc ar nolemju lēnām nokāpt lejā, bet nesanāk, jo paslīdu uz jobnatas saknes, kam seko šodienas pirmais kritiens pa, ko īpaši priecīgs neesmu. Neko nošļūcu lejā, bet tak augšā ar jātiek tas nemaz nebija tik viegli izdarāms pa aizaugušo Gaujas krastmalu, bet tomēr atpakaļ uz takas esam. Atkal neko daudz nepabraukuši jau atkal mūs sagaida kārtējā upīte. Jā, šī visnotaļ labi no malas izskatījās un oda ar. Šeit nepastāvēja nekādi citi ceļi, kā doties pa diviem baļķiem pāri labi, ka šie bija taisni un pastāvēja ar iespēja tomēr neiekrist smirdīgajā upē. Atkal Sanita dodas pirmā pāri. Tagad jau zem slēpēm ir izveidojušās sniega kārtas, kas rada sajūtu, ka stāvētu vai nu uz platformenēm, vai ar uz aukspapēdenēm. Atkal Sanita veiksmīgi tiek pāri, un pienāk mana kārta doties pāri. Notīru sniegu no slēpju apakšas nost un dodos pāri. Ticis līdz tilta vidum jūtu, ka atkal zem slēpēm ir laba kārta sniega, kas šo pasākumu padara grūtāku, bet tad jau malā esoša Sanita saka., ka janofoči mani, kā kuļos pāri. Es tik smejot nosaku, ka šitādā brīdī nespēju pozēt, un sanāk uzlikt tādu platāku soli un sāku rēkt pa sevis pasacīto un sāku pazaudēt līdzsvaru, bet pa laimi sanāca savākt sevi un veiksmīgi tiku malā. Prom iekšā atkal mežā Pekas kalna virzienā. Un jau drīz vien satiekam pirmos un vienīgos cilvēkus ceļā uz Pekas kalnu. Kā Sanita teica sēņotāji laikam tie bija.
Stunda jau braukta un apstājamies, lai apskatītu karti, bet tad ar Sanita saka, ka vajadzētu tā kā padzerties tējiņu. Palūkojamies apkārt un ieraugam diezgan augstu celmu pie kura piebraucam un uzliekam somas un padzeramies līdz paņemto tēju. Ilgi stāvēt nevar un dodamies tālāk. Šoreiz gan ceļā esošo upīti šķērsojam pa normālu tiltiņu, bet kā tas izdarīts tā no ceļa nost un pa bezceļu nogriežam līkumu no sava ceļa laiks taču jāekonomē. Braucam pa meža ceļu, kura abās pusēs ir neliela auguma eglītes – vienkārši burvīgs skats. Mūsu ceļš pievijas klāt pašam Gaujas krastam. Paveros Gaujas virzienā un ieraugu divas stirnas, kas mauc pāri Gaujai. Pirmā stirna pārlec pāri Gaujas neaizsalušajai daļai, bet otra, kā lec tā tieši ūdenī iekšā. Nodomāju nu pisdjec ir stirnai, bet ne šī ņem un pārpeld un atkal ārā ir uz ledus. Es tik nosaku pirmā reize, ka redzu ka stirna peld. Tikuši līdz vienai pļavai nezinu, kā sauc to vietu, bet nolemjam ieturēt nelielu maltīti no līdz paņemtajām maizītēm. Kā jau domāju tiešām pļavā bija galdiņš un ķeblis. Pieslēpojam, notīram sniegu paliekam zem pakaļām kartes, lai bik labāka sēdēšana un ķeramies pie maizītēm. Vēl neesam sākuši ēst Sanita saka, lai šamējo nofočijot. Iedod man fočiku cerībā, ka nofočīšu viņu, bet nesanāca, kāpēc, tāpēc, ka kā izrādijās fotoaparātā nebija baterijas nosmeju tik un viss un ķeros klāt pie barības uzņemšanas. Pūš diezgan stiprs vējš un sniegs ar sācis ir snigt. Neko ilgi nesēžam, jo sāk palikt vēsi un laika ar nav diezko daudz nekā līdz pus trijiem jātiek atpakaļ mājās ,jo jāiet tak ir ar uz baseinu.
Tūlīt sāksim ceļu tālāk, bet ne slēpes nekust, jo ir pielipusi reāla kārta sniega apakšā, bet tomēr izdodas ceļu turpināt, bet nē atkal upīte priekšā cerēta tiltiņa vietā nekā nav un atkal jāsāk štukot, kā lai pāri tiek. Sanita kā jau šodien pierast pirmā dodas pāri, jo ieraudzīja upītes vidu akmeni. Uz akmens ir tikusi un sāk domāt ko tālāk, bet neko īpaši neizdomā un ar garu soli otrā krastā ir. Jā, nūjas gan tika saslapinātas, labi vien ka tik tās tika saslapinātas. Bāc pēc 100m jau nākošai šķērslis sagaida. Tas atkal ir grāvis, kuram pāri ir pārlikti pāris tievi egles baļķēni, kas vēl ir šķībi. Nu neko dodos pirmais pāri, bet secinu, ka nemaz tik viegli pāri netikšu, jo maitas koki baigi slīd ar nelielām grūtībām pāri esmu, bet tad takš vēl Sanitai ar jātiek. Jā, viņai tas izvērtās gana jautrs pasākums. Tikusi apmēram līdz vidum viņa vairs nespēj turēties pretī koka slidenajai virsmai un atmuguriski iegāžas grāvī, visnotaļ aizraujošs skats, labi, ka slēpes nesalūza. Jā, šis ar vai kā neliktos bija tik Sanitas pirmais kritiens šodien. Sāku rēkt, kā tad šī tagad tiks ārā no grāvja nenovelkot slēpes, bet par lielu brīnumu ar otro mēģinājumu ar mazu manu palīdzību ārā tiek no grāvja un varam turpināt ceļu. Noticis ir nelāga lieta, kāda, lieta tāda, ka var teikt nav iespējams vairs paslēpot. Zem slēpēm līp nežēlīgas kārtas sniega, kas tas liek aizdomāties, ka varbūt tomēr uz baseinu nepaspēsim, jo atpakaļ griezties nevar Pekas kalns ir jāsasniedz.
Nobrauciens, bet nezinu, kas lejā sagaida, bet tomēr nolemju riskēt un braukt lejā. Pašā sakumā jau gandrīz nokrītu, jo vienkārši viena slēpe sāk slīdēt, bet otra nē, jo kā jau zināt ir apakša pamatīga kārta pielipuša sniega. Lejā esmu un tik nosaku, ka jātrāpa uz tiltiņa savādāk būs pakaļā, bet Sanitai ar viena slēpe slīd otra nē, un šī ar gandrīz norauj uz acīm. Neko abi veiksmīgi lejā esam un braucam uz priekšu un Sanita saka, ka līdz vieniem līdz Pekas kalnam vajadzētu tikt. Izbraucam uz vienas meža pļavas un kāds skats pavērās – sniegs snieg lielām pārslām pati pļava balta ar sniega sapūstiem kalniņiem nu vienkārši superīgs skats. Jā, braucam pāri pļavai un secinām, ka sniegs ir baigi dziļais. Sanita saka, ka vajadzētu iekrist, nepaspēju pat īsti neko pateikt un jau redzu, ka šī jau guļ sniegā un priecājas. Neko pirms tam jau nolēmām, ka pēc pļavas šķērsošanas uz Pekas kalnu dosimies pa taisno. Ātri iemetu aci kartē un Sanitai saku, lai tik dur gar to pašu ieplaku gar kuru jau braucam, bet es neievēroju, ka ieplakas pagriezienā tai jāiet pāri un tā ar sanāca pirmā burka. Iznācām uz tās pašas takas pa kuru jau braucām tik ar nelielu līkumu. Neko brauksim tad vien pa to pašu taciņu tālāk, ja tā to var saukt, jo reāli vairs tik paiet var jo sniegs reāli līp klāt un tagad var justies kā uz platformenēm. Taciņa pievijas atkal klāt Gaujas krastam un varam apskatīties, kā no otras Gaujas puses izskatās vecās labās Upītes.
Ha, ko ieraugām veco labo Pekas kalnu un arī vienu zaķi, kas aizcilpo mežā iekšā. Piegājuši klāt Pekas kalnam esam, bet tagad tik tāds sīkums, kā tik viņā augšā. Jā, joki nav pa stāvāko kalna nogāzi jākāpj augšā ir. Noskatāmies vēlreiz uz nogāzi un redzam, ka kāds jau ir kāpis augšā. Sanita tik nosaka, ka šis sakumā kāpis skujiņā, bet beigās gan tā kā pa pakāpieniem, bet Sanita to nosauc par zīdaiņu kāpšanas stilu. Nu ko metamies paši ar augša. Tikuši līdz apmēram līdz vidum platformenes jeb slēpes ar pielipušo sniegu sāk baigi ik pa brītiņam slīdēt uz lejas pusi. Tad Sanita ņem un sāk pielietot zīdaiņu kāpšanas stilu, kā pati jau to bija nosaukusi. Sāku pa ko rēkt un nokrītu, bet tikmēr jau Sanita tikusi augšā. Kāpju es ar augšā gandrīz jau ticis augšā, Sanita parāda savas platformenes un man atkal sanāk rēka, bet tomēr Sanita nepanāca savu, lai es nokristu. Uzlīdis augšā no prieka un beša iegāžos sniegā un Sanita ar ņem un iekrīt un sākam rēkt pa savām kurtajām platformenēm. Neko pieceļamies un dodamies uz malkas kaudzes piesēst un ieturēt pusdienas. Sanita tik sāk teikt, ka šai vajagot nokārtot dabiskās vajadzības un es tik nosaku ka no slēpēm kāpt nost nevar un sāku pa to rēkt he. Neko paēduši esam laiks doties ceļa. Nolemjam, ka atpakaļ brauksim pa dārziņu ceļu.
Kalns lejup Sanita brauc pirmā un krīt, braucu es sakumā neslīd, bet tad sāk slīdēt un nopriecājos, ka varēšu izbaudīt nobraucienu, bet ātri nākas vilties, jo slēpes gals aizķeras aiz zemē guļošās Sanitas nūjas. Ar ass slaida palīdzību lejā esam. Es dodos uz priekšu, bet Sanita paliek turpat, lai izdarīt, kas darāms.
Hū! Uz ceļa esam redzam, ka jau kāds mums pa priekšu ir slēpojis. Redzam ar to, ka beidzot varam ar slidsoli uzbraukt, bet rokās vairs diezko daudz spēka nav. Neko, bet atpakaļ ceļa ātrums ir krietni lielāks un jau saprotam, ka uz baseinu paspēsim pa ko ir prieks. Uztaisam vēl nelielu tējas pauzīti un uz māju prom. Bāc, bet kas sagaidīja uz attīrišanu ceļa, tas bija murgs. Viss ceļš vienās smiltīs pabraukt nevar lamājoties tiekam garām pašām attīrenēm un atkal varam atlikušo gabaliņu uzbraukt slidsolī. Jā, ceļojums nu ir galā uzzinām, ka ceļā esam pavadījuši 3stundas 59minūtes un 19sekundes.
Mājās aizejot secinu, ka gaisa temperatūra jau uzkāpusi līdz +0.6 oC. Sanita ar baseinā paziņo ka esam veikuši apmēram 17km. |
|
|