|
Aug. 15th, 2012|05:15 pm |
Pēdējās dienas jūtos kā mamuts, kurš velk mājās vīrieti:
* Visu dienu strādāju, kamēr mučača pa māju spēlējas pati ar sevi;
* Darba dienas izskaņā, kā norunāts, padodu laicīgi ziņu par mājās pārrašanās laiku;
* Pārkāpjot dzīvokļa slieksni, dzirdu paziņojumu, ka "pasēdi uz dīvāna un paskaties TV", jo "vakariņas būs pēc 5 - 10min" (tjipa, atbilde uz jautājumu, vai vajag kaut ko palīdzēt virtuvē);
* Pēc pusstundas TV skatīšanās man priekšā tiek nolikts karsts paēdiens;
* Sākot ar vakariņām līdz pat gulētiešanas brīdim man tiek piečivinātas pilnas ausis ar dienas "piedzīvojumiem", stāstot to spāņu mēles izķēmotā angļu valodā vai arī īpašos aizmirstības brīžos tikai spāniski;
Vobšem, tagad sāku pamazām saprast vīriešus, jo pēdējos divus vakarus esmu bijusi uz robežas "ja tu tūlīt nebeigsi murmulēt, skaņas izslēgšanas nolūkos iešu uz krogu dzert un baudīt klusumu divvientulībā ar alus kausu". Par laimi, šovakar izdevās aizsūtīt viņu ciemos pie omes. Par rītvakaru un turpmākajiem vakariem nezinu. Iespējams, nopirkšu sporta zāles abonementu vai pieteikšu kādā rokdarbu pulciņā, lai vismaz pāris stundas pēc smagas darba dienas būtu miers.
Nu, kaut kā tā. |
|