sisle - 16. Novembris 2017

P. vakar bija uznākušas mātišķas jūtas. No mantu kastes izcēlusi plastmasas bēbi, rāda man un saka: bebe. Visu pēc pusdienu staigā ar to rokās, pie sevis piekļāvusi, un ik pa laikam sabučo, rāda man un ļauj paturēt rokā. Ņēma līdzi ratos, kad braucām pēc Š. Tā nu es žonglēju ar diviem bebe un ratiem trolejbusā. Atpakaļceļā, satiekot māsu, bebe nebija vairs tik aktuāla. Šorīt Š., ejot uz dārziņu, sev un P. izdala līdzņemšanai mīļmantas- sev sunīti un P. trusi. Svinīgs gājiens līdz mašīnai ar tiem ppadusēs un trusis paliek tur. Š. nīgri jautā pēc tā, pārmetoši skatoties uz P., bet P prātā ir putnu vērošana, skriešana un dzīvi kaķi.