viss vienaa skriešanā. neatliek laika sev. pilnīgi. un kkas arī sākt nomākt. nemāku pateikt kas, bet kkas nav tā. varbūt vnk viss ir pārāk ideāli un tas sāk vnk nogurdināt. ir tāda kā rutīna. itkā jau ir labi, ka zini kā ir. ka vari uzticēties, ka zini ka viss ir tā kā tam jābūt, bet tomēr..man vienmēr vajag kko tādu, lai katra diena būtu īpaša, atšķirīga un neparedzama..
es kļūstu garlaicīga.