sirdsmiers
sirdsmiers
- uz apli
- 3/28/13 09:48 pm
- ar pāris dzejoļu publicēšanu esmu beidzis savu veco dzejoļu epopeju.
pasmaidīju.
16.01.2013.
it visam varot veltīt rindas
gribās tikai savu dot
citādi tā rakstīšana
tāda it kā piesmejot
savas spējas citu dēļ
pļaujot to ko neesi sējis
rakstot intīmi par vietu
kuru kartē neuzietu
bet ik reizi kad man prasa
uzrakstīt par kaut ko prastu
neatsaku jo vai man kas
pārbaudīt cik labi rakstu
tikai žēl ka kritērijs
man tāds nedaudz šķībs
svarīgi jau cik es labi
māku pateikt to kas īsts
22.03.2013.
kur vikingu ūsās nopūtas grimst
dānija melomānija simts
reižu es dzirdējis par Tevi esmu
bet vai Tu par mani neatbildēti zvani
ir bijušas kolonijas mums abiem
neviens te nav svaigs un bez vainas bet laiks
ir nežēlīgs mazā un nekas tik skaists
vairs nav šeit kā Tavs sarkani baltais vaigs
jo labprāt es ķemmētu ar pirkstiem sūnas
uz Taviem akmeņiem kas bikli aug
bet dzīvē šajā ar cilvēkiem valstīm
precēties diemžēl nav ļauts
-
0 commentsLeave a comment
- 10
- 3/28/13 09:40 pm
- Dievs ieliec man atzīmi
es te vēl mācos
es jā sekmīgs būšu
bet nedaudz jau krāpjos
un mainīgie paliek
tik vairāk un vairāk
un mainīgus ceļus
tam pašam būs staigāt
-
0 commentsLeave a comment
- svētku drānas
- 3/28/13 09:09 pm
- Tu redzi no manis cik svešinieks redz
vai zem acīm rinķi un rinķis uz pirksta
bet to kas man svarīgi acs neatsedz
vai vispār reiz vārdi mums kādreiz būs silti
ja drēbēs tā vaina tad ejam uz pirti
Tu nosmējies nopietns paliku es
jo ja nav pa ceļam jau sen tad vienalga
kur kopā mēs ejam cik smejamies saldi
es gribu vēl pateikt ka es Tevi mīlu
un ceru pēc gada Tu smaidīgs un kopts
man soļosi pretī bet vairs nekad vecīt
neviens nekliegs to par ko klusi ir drošs
-
0 commentsLeave a comment
- 3/12/13 01:09 am
- to pirmo reizi kad redzēju
es kailas meitenes krūtis
lai kā es censtos un pūlētos
to reizi man aizmirst ir grūti
ar mirkli šo visa ak dzīve
man apgriezās kājām gaisā
cik tomēr maz vīrietim vajag
Tu mīļā un skaistā un baisā
Tu vienkārši stāvēji pretī
man skatoties tieši acīs
es tēloju vienaldzīgu
es zināju ka Tevi mīlu
to pirmo reizi kad redzēju
es kailas meitenes krūtis
lai kā es censtos un pūlētos
to reizi man aizmirst ir grūti
-
2 commentsLeave a comment
- līdz galam
- 3/8/13 08:30 pm
- es gribu pievilkt Tuvu
vai arī aizgrūst prom
es gribu cieši apskaut
tā lai nav divu domu
bet ja es gribu ļoti
un citi tikai drusku
tad nesanāks pa ceļam
pat ja mēs blakus ejam
jo jāvalda tad prieki
un jāpauž skaļi dusmas
es gribu aizgrūst projām
vai arī pievilkt tuvu
lai vārdi Tevi mīlu
ir vairāk kas par runu
-
2 commentsLeave a comment
- jūrniekam Edvardam
- 3/4/13 01:05 am
- rādi klasi
tā kā pirms gadiem Tu pats
Dimiteram nešauboties izrotāji aci
tagad skat
kuģis aizbraucis jau ir
un mēs varam bļaustīties bet vai tas mūs vēl dzird
nebaidies
kad mēs pēc gadiem tiksimies
Tu man tā kā piemērs būsi
(neteikšu es vairāk Jūs)
kā var izķepuroties
domas tā kā Tava bārda
īstos dzīves toņus rāda
neviens nesaka ne vārda
tā tās vīru lietas strādā
-
2 commentsLeave a comment
- /caurskatīšana
- 3/1/13 03:51 pm
- atkal ir klāt tas brīdis, kad es ieskatos tajā lērumā slikto dzejoļu,
kurus kādreiz esmu atmetis un saprotu, ka labie nav ar neko labāki,
tāpēc pastāv ļoti liels risks, ka nākošie publicētie būs tik veci,
ka tiem jau vajadzētu sākt staigāt, ja tie būtu bērni.
tas kā sievietes skumst
ir pilnīgi cits pasākums
kam skaidrs ir mērķis un profesionāli
tiek spēlētas stīgas un veidoti māli
jo vienmēr kas paliekošs rodas no tā
bet vīrieši vienmēr skumst savādāk
lūk tāpēc man netīk kad sievietes skumst
tās skumjas ir biezas un mīkstas
bet vīrieši skumst tāpēc ka tiem nav spēka
ne pēc tam lai uzvestos sīksti
-
0 commentsLeave a comment
- patversmē
- 2/20/13 01:19 am
- trīc sienas un tramvajs brauc garām
es pateicis esmu kas nav
kā krievu estrādes zvaigznes tik tukši
man meli ir fonogramma uz mutes
trīs vīrieši krāc viņus neuzmodināt
kad guļ tad tā nelaime sejās ir prom
tad nav vairs ne ilgas ne rūgtums kas tirda
vien vīrieši trīs kuri viens otru silda
pat patiesību es nedevu viņiem kam
dzīvē ir iesmēlies vien knapi kauss
tie uz aukstās grīdas kad ārā bij mīnusi
deva tik daudz man ka sametās kauns
-
1 commentLeave a comment
- par laiku
- 1/29/13 01:09 am
- kas būtu ja nebūtu laika mazulīt
vai pirmā kafija/kūka būtu pēdējā
vai visas mūsu dzīves vienā momentā saspiestas
vai viss būtu tik ilgi ka nebūtu nekā?
mans dzejolis katrs tad visi dzejoļi būtu
jūsu kritiku tad jūs lasītu jo es jums to sūtu
lielais sprādziens būtu tikai viens salūts gaisā
visas ciešanas jau būtu padarījušas mūs skaistākus
un tā mīlestība ko Tu radi paliktu Tev
nekad satikušies nebūtu vai šķīrušies eu
klausies ja nebūtu laika varbūt laiks tad būtu
nezūdošāks kā ir tagad kā es te to jūtu
-
0 commentsLeave a comment
- trīszilbju rīmes
- 1/20/13 03:15 am
- ir pēc trijiem naktī
man trūkst poētikas
un trīszilbju atskaņas
banālas šķiet
es jūtos tik spēcīgs
bet reizē tik sagrauts
ka apšaubu ko teikt
kad jautā kā iet
man galvā ir plāns bet
tam vajadzēs daudz prāta
es negribu nāvi vēl
sagaidīt šādi
no šī mirkļa sākot
es pārtraukšu prātot
un šķirstīšu tikai to
kas cietos vākos
-
4 commentsLeave a comment
- kabatas lukturis
- 1/11/13 01:50 am
- tā nevajadzētu būt
ka rakstīt par labo ir grūti
un atzīties visiem ka dzer trešo dienu
šķiet jaukāk kā teikt ka dzērājus necieni
man nevajadzētu pat rakstīt
šos vārdus bet sanāk ka sakrīt
tas laiks kad man prasās te slavēt to skaidro
bet negribas nosodīt vai vēlāk skaidrot
un kur nu vēl kādu vai sevi te vainot
bet kabatas lukturi acīs es spīdinu
cenšoties gaismu dot redzot ka kož
acīs bet līdz galam nesaprotot
ka apžilbis cilvēks vēl mazāk ir možs
-
0 commentsLeave a comment
- atskaite
- 1/3/13 02:43 am
- es sev atskaitos
nepārtraukti
mana dzīve ir atskaites
ģimene draugi
tieši secībā tādā
jo secība strādā
man saukļi ir dārgi
un grēki ir lēti
man prātā ir plaukti
bet drēbes uz grīdas
tas ieskicē kārtību
kuru es mīlu
-
0 commentsLeave a comment
- \\
- 12/10/12 03:24 am
- ieraugi mani aiz tramvaja stikla
vakarā miklā kad pamātu it kā
bet pārāk drēgns ir un mums nav cimdu
tāpēc ar acīm mēs mājam kā mirtu
paglaudi mani kā kaķi kas murrā
prasot pēc zivs rādu triku uz urrā
un pēc tam atstāj šī vakara tumsā
dodamās sildīties gaidot kad skumt sāksi
noskūpsti mani kā omi uz vaiga
atstājot nospiedumus uz laika
priekš Tevis vienmēr man būs šeit kaut kas
man tas būs liels un Tev būs tik mazs
-
0 commentsLeave a comment
- vājš
- 12/8/12 12:47 am
- atlaides dodot sev vērtība zūd
tā laikam arī tad būs mana kļūda
atļaujos vājš būt kad citi to neredz
bail ir ka piemēru ņems nevis rādīt
kļūdaini sapratīs pasaules kārtību
zaudēju laužoties bērnības draugam
dzird viņš jau mani vairs tikai pa spraugām
cerams ka tas vismaz spēku šim dos
norādīs uz to ka caurs ir tas plosts
un kā ar spēcīgu pēckara traumu
prāts dažas bildes man izskata cauri
dienu pēc dienas līdz nav vairs nevienas
kura bez rāmja man ienestu prieku
kafija stipra varbūt tā kā basi
skaļi un spīdīgi milzīgi rati
norāda ka jākompensē kaut kas
rakstura vājums vai piemēram mazs
-
0 commentsLeave a comment
- brīvība
- 12/7/12 03:32 am
- ar teleskopu aplūkot
var dzīvi tā kā cirka trupu
bet iemācīties sadzīvot
var tuvumā ar rokā lupu
katra tā lāse kas izspiežas cauri
dzirdamās nopūtas atdodot naudu
visas pa plauktiņiem sakrīt un skan
kā tādā dejā man pam param pam param
neslēpta ir Tava kustība asā
un suņa actiņas pie neparastā
noslēpta ir mana atbilde krasā
kaut spīd tā stipri un atklāti pastāv
tā nu mēs skatāmies dažādi rīki
esam mēs lieli un esam mēs sīki
plauktiņi pildās kā klasiskās filmās
kamēr jau skatāmies dažādās mildās
-
0 commentsLeave a comment