"aizeju.
un nulle septiņi vīna -
divtūkstoš septītais gads esot labs.
(nē, ne sievas, ne bērnu, ne vīra)

pasaule mainās. kaut ko svinam.
tajās sadzīves ainās varbūt latvisks,
varbūt krievisks morāles bads.

es atvainojos - tik pelēks.
it kā pavasara ziedi no svina.
nav sentimenta, nav jūtu.
ir vienkārši pārāk vēls,
lai atgrieztos.

plūst gauja tik tukša.
un plūst līdzi viņa.

aizeju.



/s.

sirdsmiers

es Tevi pazīstu.

kas Tu esi?

sirdsmiers

smagi kļūdījos savos minējumos, man nav ne jausmas, kas Tu esi.
es gan labprāt atklātos, bet labāk intereses pēc prasīšu vai Tu arī šeit raksti?

abpusēji.

un, jā - rakstu,
bet pārāk sadzīviskas notekas.