September 19th, 2017

• sarakste
• 9/19/17 09:51 pm
• pamanīju kāds man uzrakstījis. beidzot Tu?
  gana gaidīts. skaidrs, vairs nav vajadzīgs mukt.
  truli blenzt pa logu, varbūt brīdi kaitināt kolēģi,
  domāt jau par vakariņām kaut nav ēstgribas momentā.
  šodien gribēju ļaut atpūsties Tev tieši no manis,
  bet kā piedurknei man atšūties tak nebūtu labi.
  gribu dzirdēt kas Tev sakāms, varbūt pažēlot vajag.
  jā, es nevaru būt blakus, bet kas ir mana gaļa?
  
  spiežu atvērt, un es saprotu uzreiz kad spiežu,
  ka tā nebūsi Tu. nabags aplami spriedu.
  tikai gribēju čatot, kā es nonācu šeit?
  sāku smieties pats par sevi. un es nevaru beigt
  ik pēc īsa mirkļa pārbaudīt vai tiešām nu nav.
  tikko skatījos, pag nevajag kļūt apmātam jau.
  un kad rakstīšu vai drīkstu teikt, ka baudu šo ļoti?
  jo ir atšķirība stulbam būt un saglabāt drosmi.
  es pat neesmu šitik sapisies, te ir garlaicīgi vien.
  jāiet strādāt, PAGA MESSENDŽERĪ JAUNS CIPARS 1!
  
• 0 commentsLeave a comment