May 19th, 2013

• //
• 5/19/13 06:27 pm
• viņš norija sapņus kā remdenu zupu
  kas rutīna kļuvusi bija jau jutu
  mēs runājām ja luksofori pazustu
  vai būtu tad pilsēta skaļa vai klusa
  
  pie stikla ar deniņiem turējās viņa
  pa imantu braucot ar dzeltenu busu
  pirms stundas vēl abiem mums saucot lai justu
  kā dzīvība strāvo kaut nekas nekust
  
  es pelēkā žaketē biju pa vidu
  tā cenšoties noslēpt ka izceļos asi
  bet varbūt nemaz
  varbūt katrs tā prasa
  
  vai makaronus ja nosauc par pastu
  to būtība mainās kā Indijā kastas?
  
  man liekas ja lasītu viens otra domas
  mēs barterī asaras ņemtu uz nomu
  
• 0 commentsLeave a comment