June 14th, 2012

• karš
• 6/14/12 01:36 am
• saraujos ik reizi kad man tā dur
  kad noturos nomodā jo vajag rakstīt
  un mēģinot darīt to cik īsti varu
  es piesaku pats savam naktsmieram karu
  
  aizstāvēt sevi ir drausmīgi viegli
  tik drausmīgi ka pašam nenāk vairs smiekli
  un noslēpt no tiem kas grib redzēt var daudz
  ja atļauj sev melot un drebēt kad auksts
  
  tad publikas priekšā kas kritiski lūko
  un gaida kad kļūdīšos kaut vai uz brīdi
  es minstinos nevarot saprast tā īsti
  vai drīkstu es asaras sariest un plīst
  
  es nevaru pārdot ja zinu ka brāķis
  un nevaru piedot es vēl savam brālim
  man šobrīd ir jā divdesmit gadu stāžs
  kopš laimi no bardiem es uz ielas kāšu
  
  tik viegli ir kailumu izrādīt citiem
  nav kripatas bail pat ja smies
  bet grūti ir vienās un tais pašās kurpēs
  pret mūžību iet ja tās spiež
  
  (viegli ir piedāvāt dzērienu citam
  bet grūti ir atteikties
  jo atceros labi vēl tos skaistos laikus
  kad dzērienā dusēja miers)
  
• 0 commentsLeave a comment