Sinister's Journal -- Day [entries|friends|calendar]
Sinister

[ website | old time feelings ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Hm... Times.lv subdomeini neiet.. [27 Sep 2003|05:17pm]
Andrejs nemierīgi sēdēja offisā un truli skatījās uz Outlook Express redzamo e-mail un ar darāmā sarakstu. Doma ātrāk tikt mājās bija nepārvarama un viņš secināja, ka jau 10 min skatās uz vienu rindiņu.

Veikli izlecis no tramvaja Andrejs smaidīgs soļoja atlikušo kvartālu līdz mājai, pa ceļam pasveicinājis ģimeni no 14. dzīvokļa un iziedams cauri piečurātajam tunelim brīdi uzgaidīja, līdz malā pamūk pagrabā sadzimušie kaķi. Īpašu naidu viņš, neskatoties uz bijušo, pret kaķiem nejuta. Bijušis Andreju vēl tagad vajāja naktīs, kad viņš nosvīdis rāvās augšā - agrā bērnībā laukos viņam, bērnus aizstāvot, sejā bija ielekusi meža kaķene. Līdz šai dienai viņa seju rotāja masīvas šuvju pēdās, kas viennozīmīgi liedza izveidot tuvus kontaktus ar pretējā dzimuma pārstāvēm. Tāpēc Andrejs mīlēja vientulību un klusus cilvēkus.
Andrejs nezinātājam liktos noslēgts un pelēks cilvēks, par kura dzīvi, izņemot biroja darbiem, neviens neko nevarēja pateikt.

Uzkāpis uz 4-to stāvu, Andrejs izvilka atslēgu saišķi. Viņš lēnām, soli pa solim atslēdza druvis un ienāca telpā. Viss bija sagatavots jau ieprieksh.
Andrejs atvēra salētavu. Šādiem gadījumiem viņš bija iegādājies jaudīgu dzesējamo tehniku.
Tur Tā gulēja. Andrejs paņēma viņas mirušo ķermani un nolika uz lielaa galda. Miesa vēl nebija sasalusi, tikai sastingusi. Nedzīvās acis blāvi vērās griestos. Likās, ka Viņas mute savilkta tādā kā ruktā smaidā. Andrejs notrausa viņai piesalušos ledus gabaliņus un pieliecās. Jā, tur tā bija, svaigi smaržojoša, nedaudz pēc jūras. Andrejam sirds nodrebēja atceroties vakar notikušo nāves deju. "Tu biji lieliska", viņs smaidot noteica un uzsināja nazi. Šoreiz viņš gribēja visu paveikt tīri un akurāti.
Lēnām viņš atgrieza vēderu un izņēma iekšas, kuras salika emaljētajā bļodā. Vesās zarnas spēlējās starp pirkstiem un slidinot tās cauri, Andrejs nevilšus uzbudinājās. "Tā, tā, tā... aknas. Mmm, nē, aknas mēs šoreiz nesaglabāsim.. Tā, tagad jaizskalo dobums, jānotīra no plēvēm.."
Sekoja galvas atdalīšanas akts. Šim nolūkam viņš izmantoja īpašo saldēto zivju zāģīti no MC2.
Darīts. Uzmetis acs pulkstenim, lai viss būtu sagatavots pirms nāks viesi, Andrejs priekā berzēja rokas. Vēl tikai atlika sagriezt gaļu cepamā biezumā, iemarinēt baltvīnā un....


Pēc pāris stundām Andrejs sēdēja savu domubieru pulkā un plaši stāstīja par vakardienas jūras copi un to, cik ilgi pretojusies šī nepārspējamā 8kg menca.
4 comments|post comment

navigation
[ viewing | September 27th, 2003 ]
[ go | previous day|next day ]