|
[05 Sep 2003|03:18pm] |
6-12
mana bērnība asociējās ar akmeņainu, pēc kaķu sūdiem smirdošu smilšu kasti. Pa 14 gadiem vienu reizi tajā tika atvestas svaiga smiltis.
manu paaudzi padomju smilškaste nepavilka. mēs no tās izrakām visas smiltis un malu betona blokus izlauzuši aizstiepām nezin-kur.
vēl man sētā bija kara bunkurs, kurš bija atlauzts un visi tajā meta atkritumus. vienreiz es tur iemetu gruzdošu kartona plēksni, kā rezultātā visi sūdi dega un tika izsaukti ugunsdzēsēji.
vienreiz mēs līdām bunkurā un ~30m ejas galā atradām daudz tukshas pudeles [ieprieksh tur to nebija] un lielu koka kasti ar kautko. izstiepām to ārā, nosviedām uz asfalta un izlasījām uzrakstu "sverho ņekidaķ". Atmūķējām jamo vaļā un tur bija daudz dzeltena pulvera. protams mēs to pamēģinājām aizdedzināt..
blakus esoshajaa klosterī mūķenes izkausētās svecītes pārkausēja vienveidīgās masās, kuras lēja metāla baļļās un dzesēja. mēs mērcām rokas karstajā vaskā un taisījām sev zombiju rokas.
netālu bija šautuve. mēs orandžajos konteineros meklējām čaulītes. pie šautuves ēkas sienas stāvēja koka kastes, kas bija aizskrūvētas. vienu nopizģījām un manos bēniņos atmūķējām vaļā. tā bija pilna ar tukšām čaulītēm. wow. jutāmies kā dārgumu lādi atraduši.
čaulītes tika pildītas ar sēru un spridzinātas "lielajā sētā" ar virināma miniatūras kanalizācijas vāka palīdzību. taa nebija iisti kanalizācija, tur bija kautkaadas trubas gals ar ventili. pēc gadiem izraadiijaas, ka tur ir gāzes vads visam kvartālam.
arii tramvajs dabuuja pa chauliiteem pabraukaat.
vienreiz mani pie skolas [3.klasee] pieķēra un aizveda pie direktora. "šis jaunietis gribēja izraisīt ceļu satiksmes negadījumu" viņa oficiālā tonī, noteikti vēl neatguvusies no sava pionieru pulciņa vadītājas amata zaudēšanas, teica. "kas vinja ir debiila?" nodomaaju.
direktors lika pagaidiit pie vinja kabineta durviim un kad kaadas 15min biju veltiigi noseedeejies, vienkaarshi aizgaaju maajaas.
4-6 g.v
Kaadu laiku dziivoju pie vecaasmaates. tur bija liela pljava, kuraa auga nezaales man paari galvai. mees tur gaajaam rakt "ruudu"- kautkaadus bezformas ruudas kluchus.
tad tur saaka buuveet maajas, bet taakaa pienaaca poltiskaas mainjas, taas tiek paarbuuveetas no pamestaam stroikaam uz kaut-ko-uuberkuulu tikai tagad.
Enivej, taakaa taa vieta ir "ganiibu dambis", tad tur agraak izraadas bijusi upe un kas veel ne. Jaunceltnju buuvbedre piepildiijaas pilna ar uudeni un izveidojaas diikjis. Mees pa to vizinaajaamies uz putuplasta gabaliem pat peldeet neprasdami. Ziemaa diikjis aizsala un vienu ziemu tur bija slidotava.
Pavasarii diikji meegjinaaja aizbeert un tas paarveertaas par akachiem pilnu "biistamo zoonu". akachi izveidojaas tur, kur bija atdziivinaati avoti. vietaam zeme bija cieta, bet vietaam bezdibenjus nevareeja vien aizbert. tajos mees laidaam iekshaa garas kaartis un taas visas aizgaaja nebuutiibaa.
Tajaa pirmsskolas laikaa man bija tendence vilkt maajaas visaadas drazas. vienreiz mans draugs ielikaas pusaizbeertaa akacii liidz celjiem. lidoju uz maajaam peec "lielaa, forshaa papeles zara 2m garumaa". kad atskreeju jamais nevariigi spirinaajaas jau liidz paduseem dubljos. izvilku sho aaraa. jutos kaa dziiviibu izglaabis. gumijniekus gan puika paseeja.
Mees karojaam ar 2-o seetu. vinji bija iedomiigi un lohi. taapeec mees meetaajaamies ar akmeniem. taa nu 5 gadu vecumaa pirmo reizi paarsitu vienam galvu taa, ka vajadzeeja shuut. par to man bija jaatdod mana krutaa formula, kas braucot shkjiila iistas dzirksteles.
Tuvaak ostai bija vieta, kur vienmeer bija pelkje. nesen tu leekaajaa ar richukiem un peljkje veel ar vien bija tur. pat niedres bija saaugushas. agraak es tajaa kjeeru kurkuljus.
Jau tajaa laikaa aizraavos ar dedzinaashanu. Ak kas bija par priekiem peec jauaa gada, kad visi saaka mest aaraa egliites. Biju uztaisiijis kautkaadaa smilshu kalnaa "pechku" no akmenjiem un veleenaam. visi meejaas, bet kad taa lieta saaka smuki kureeties, aplauzaas.
|
|