|
|
|
Janvāris 26., 2013
00:50 - depresīvā pilsēta
kuras mūros snauž tupums un nogurums no spiedoša tukšuma. nepārtrauktas analīzes un nākamā soļa plānošanas rezultātā telefons kļuvis par cilvēku pasaules neveiksmīgāko aizvietotāju. ieslēdzas pārprastas sarunas, un īsziņas prātu sadragā līdz tādai nemaņai, ka atliek vienīgi bezmērķīgi aizmigt, lai atkal kādā sapnī pamostos pļavā vai blakus balodim ar smēķi zobos dzeltenā traktorā. nezinu, kur viņi visi pazuduši, jo vairs tik bieži nesatieku. gan jau, ka sasēduši lielajos, zilajos autobusos vizinās pa aizvemtajām ziemas ielām un dusmīgi blenž vecu onkuļu blāvajās sejās. žēl viņus. aicināju ciemos - tēju iedzert, papurpināt. bet viņi nanāk. zvana un izliekas, ka netiek vairs ārā, ka durvis pieputinātas, sniegs pāri galvai. nav vairs man baložu dzeltenos traktoros, arī īsta sniega nav. tikai liels mudžeklis, kurā bezvadu karaļi iemudžina savus mūžīgos pasaules principus, cerot, ka kāds nejauši viņus savienos ar saprotošu skatienu apveltītiem gliemežiem, kas pašlaik taču guļ ziemas miegu.
lēni nojaušu, ka ikgadējais asociālā janvāra murgs tuvojas izskaņai. smagnējai. pārāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |