|
|
|
Augusts 10., 2011
15:25
"...tas ved uz zemi laimīgo, un izrādās uz mājām."
piemiedzu acis un dziedu divpadsmitvalodīgās nebalsīs. bet tik skaisti dziedu - ej un raudi, cik skaisti.
ja autopilots aizved mājās arī no tālākām vietām, saproti, ka dzīvē esi sasniedzis zināmu krutuma pakāpi.
vienā momentā gan atnāca kaut kāda saprāta pazīme. jau griezos atpakaļ, jo uz galda taču vēl palika šņabis. dūša liela, un ziniet - principa jautājums. bet manas gadsimta uzstāšanās laikā atpakaļceļš jau bija kaut kur nozudis.
neskatoties uz visai nožēlojamo situāciju, mana pieklājība gan ir diezgan apsveicama, jo padomāju par visiem tiem nelaimīgajiem, kam ar mani vajadzētu dalīt vienoto gaisa telpu. stāvēju tamburā un prātoju, kāpēc trīsgraudnieka pēcgaršai pievienojies arī kaku aromāts. varbūt biju iekāpis kakā, varbūt nebiju, nezinu. varbūt onkulis, kas, šķiet, jutās tikpat pazudis kā es, bija iekāpis. nav nozīmes. tā nu es tur stāvu, skaitu kokus, kas plivinās pa debesīm, un sāku visu saprast. protams, par katru labsajūtu un saprašanu ir jāmaksā. atceros, ka pēc pāris veiskmīgi iepludinātiem dūmiem neko neatceros. kur es biju un ko darīju - to neuzdrīkstētos minēt pat pieredzējušākie zīlnieki. bet pāris atmiņu uzplaiksnījumi ir gana. varbūt nevajadzēja dzert tik daudz, varbūt nevajadzēja smēķēt lietas, varbūt nevajadzēja ēst jēlu gaļu, varbūt nevajadzēja redzēt lietas, kuras redzēju, varbūt nevajadzēja dzirdēt skaņas, kuras dzirdēju. saprotiet, no šādas izjūtu un domu buķetes cilvēkam nevar nepalikt slikti, tas būtu augstākajā mērā pretdabiski. izvēlos velnsviņuzin kādā pieturā ārā un ievēmu saujā. haha, domāsiet, kāpēc gan būtu jāvemj saujā. a tu pamēģini. un tad padomā vēlreiz. tieši tā, es arī nezinu. rīta aromāts meistarīgi tika uzlabots ar labu vēmekļu piedevu un pilsētas ainava papildināta ar maziem, sarkaniem gabaliņiem, kas īpaši mākslinieciski nu klāja perona raupjo segumu. bet kāda veiksme, tālumā aizlavījās trolejbuss, kas nozīmē, ka esmu glābts. nākamā pietura - rušonu iela. haha. nopietni? nu gan jūs mani, ziniet...
|
21:45
sēžu un klausos mūziciņas, spaidu, spaidu un skat, kāds vilinošs nosaukums.
acis lielas un mute vaļā. nē, ne jau tādēļ, ka izcila skaņa spiežas galvā, nepavisam ne. lohs tu esi, vot kas. un nesaprotu, varbūt tiešām sajukums atnācis. varbūt viss ir tikpat ļoti slimas fantāzijas sakombinēts kā sātans, kura izdzīšanā, šķiet, esmu sācis praktizēties, vai kā pokemoni, vai varbūt sūdi, kas staigā. nē, nē. te viss ir īsts.
bet tas ir ļoti veselīgi, ziniet. tas liek domāt. un ļauj atsegt kādu cilvēka nejēdzīgi slēpto virsotni.
jā. te ir tā mūziciņa, un tur ir daudz. http://www.youtube.com/watch?v=ZqsqleOp2IM
izskatās, ka iepatikusies iespēja piemēslot jūsu prātus ar miskasti. un arī taustiņus glāstīt ir jauki.
|
|
|