tagad pieturēšos ar abām rokām pie debesīm un iešu skatīties kustīgās bildes. par koku klusumu, visādiem vadiem, ilgstošu panīkumu un citām sadzīvē nenovērtētām lietām. bet rīt būs atkal jauna diena. tāda pati kā visas.

tikko likās, ka nejūtu sevi. t.i., jūtu, bet ne tā, kā gribētos. jo īpaši sirds apvidū. no tiesas vēlētos vienkārši apsisties un pazust citās frekvencēs.