| vēderprieks |
[17 Jan 2010|08:23pm] |
Pamēģinot kā garšo gaume, sapratu, ka šis man jau pazīstams. Sāji tā garšo. Sāji. Tā ir ekonomiskā gaume un man ar to nav pa ceļam. Bezgaumība gan mūsu dienās ir ievērojami treknāka, un sātīgāka. Patiesība ar īstenību garšo pēc pārsālītiem makaroniem.
Bet tā gribas padalīties ar pasauli visos priekos un bēdās, lai gan tai uz šiem sīkumiem, maigi izsakoties, ir padirst. Pasaule pazīst vien skaudību un izlok reibumu no iemīlējušās sirds.
|
|
| palieciet savās vietās, bet es... |
[07 Dec 2009|08:28pm] |
| [ |
mood |
| |
 melancholy |
] |
| [ |
music |
| |
deathstars |
] |
tagad pieturēšos ar abām rokām pie debesīm un iešu skatīties kustīgās bildes. par koku klusumu, visādiem vadiem, ilgstošu panīkumu un citām sadzīvē nenovērtētām lietām. bet rīt būs atkal jauna diena. tāda pati kā visas.
tikko likās, ka nejūtu sevi. t.i., jūtu, bet ne tā, kā gribētos. jo īpaši sirds apvidū. no tiesas vēlētos vienkārši apsisties un pazust citās frekvencēs.
|
|
| ave, neesošie draugi! |
[07 Dec 2009|07:49pm] |
| [ |
mood |
| |
dikti worried |
] |
| [ |
music |
| |
Tristania |
] |
Nenormāla, īgna, slima un bez darba...sveicināti.
Ja šis viss kādreiz beigsies, iešu stradāt par visu patiesību īsteno skolotāju. Ja nē, atkal pievērsīšos vienīgajam, kas spējis padarīt eksistenci jēgpilnu, t.i., ķīmijai. Par vecām mīlām jau sen vairs nerunāju. Sarūsēja nah.
Lai padarītu brīnuma gaidīšanu vismaz kaut cik saturīgu un atsvaidzinātu jau sen sapuvušās komunikācijas iemaņas, pasludinu šo žurnālu par reanimētu un...un kaut kā tā.
|
|