| Saule, bezvējš |
[21 Jul 2008|08:10pm] |
"Sekojot Leona norādītajam virzienam, aizbrienam līdz pazīstamai fosīlijai. Novelku cimdu, lai pataustītu gludo virsmu. Rudens saule izrādās mānījusi ar savu spožumu, tai nav pa spēkam sasildīt, koks ir vēss un mēms. Es palecos un uzmetos augstākajā vietā uz resnā zara liekuma. Leons nostājas blakus un atspiež pret stumbru muguru. Tik tuvu man, ka ir pārkāpta kāda robeža, un abi ķermeņi bez mūsu ziņas izlemj pārbaudīt veca sprieduma negrozāmību. Leona roka mani aptver, mana galva novietojas uz viņa pleca, piere sajūt pazodes viegli durstīgo ādu. Viņš nekad nav varējis noskūties pietiekami gludi. Piere saņem vieglu lūpu pieskārienu, es paceļu galvu, un mēs abi novēršamies no jūras, jo šai ainavai nav cita dramaturģiska risinājuma kā vien skūpsts.."
|
|