neparlasīju, bet aptuveni to vēlējos pateikt... |
[14 Mar 2006|12:01pm] |
[ |
music |
| |
Placebo - Post Blue |
] |
izlasīju šo gribēju pakomentēt pie raksta, bet kad uzdrukāju sapratu ka nav nemaz vērts atstāt šādu komentāru tvnetā, labāk lai tas paliek šeit...
tikai 4 rindiņas par dziesmām no jaunā albuma.. un pārējais ir ūdens.. pagātni visi ļoti labi zin.. labāk būtu runāt vairāk par tagadni vai nākotni...
jaunais albums ir ļoti labs un precīzi atspoguļo šodienas sajūtas kas mājo visos un ikvienā no mums... un viņi ar mūziku izsaka šo laiku... manuprāt pasaulē ir iestājusies vienaldzība pret visu.. nenoteiktiība un bailes no kautkā.. no daudz kā mēs cenšamies ārstēties, attapties un saprast kas mums liek justies tā kā mēs patreiz jūtamies.. (manuprāt) tie laiki kad mūzikas kanāliem - tādiem kā MTV, VIVA un kas tur vēl bija ļoti liela nozīme mūsu dzīvēs, kad ārzemju žurnāli bija visaizraujošākā lasāmviela.. un uz kocertiem fani devās kā uz dievkalpojumu kuros patiešām varēja noķert tādu kaifu, kas tuvu tuvu bija līdzīgs orgasmam .. diemžēl ir pagājuši.. mūziķi kļūst noslēgtāki, vairs tik ļoti neizliek savas patiesās emocija ne ierakstos ne koncertos, jo cauri tam visam pārāk uzkrītoši sāk spiesties mūzikas idustrijas mašinērija.. iespējams ka šis laiks tik ļoti neiedvesmo kā 90.to gadu beigās notiekošais.. manuprāt vienīgais, kas par iemeslu tam ir pārlieku lielā globalizācija.. kad viss ir kļuvis vispārīgs un pārāk pierasts.. un kā vienīgo risinājumu es redzu norobežošanos no visa, visa, kas nav tavs... dzīvot noslēgtāk, piepildītāk un novērtēt patiesi vērtīgās lietas un sajūtas.. lai pasaule dzimst tavā prātā un nevis tu paŗņemt pasaules un mēdiju uzspiesto viedokli par to kādai tai jāizskatās..
P.S. rakstot klausījos "One Of A Kind", un tik tiešām šajos vārdos ir visa šī laikmeta sajūta..
( lyrics )
|
|